Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku publiskošana ir 21.gadsimta versija par kauna stabu

Tiesībsargs neatbalsta iniciatīvu publiskot Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekus. Ziņu publiskošana par tēvu vai māti kā uzturlīdzekļu parādnieku bērnu daudzos gadījumos varētu nostādīt neērtā vai pazemojošā situācijā.

Kā minēts likumprojekta anotācijā, plānoto grozījumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā mērķis ir parādnieku datu publiskošana, kas tādejādi it kā veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, kā arī veicinātu godprātīgu saistību izpildi.

Tiesībsargs tomēr uzskata, ka ar šiem grozījumiem mērķis netiks sasniegts. Uzturlīdzekļu parādnieki ir dalāmi divās grupās: tie, kuriem nav līdzekļu, un otra grupa – ļaunprātīgie nemaksātāji. Turklāt, ja šie grozījumi stāsies spēkā, tie nodarīs kaitējumu bērna interesēm, jo bērns daudzos gadījumos varētu tikt nostādīts neērtā situācijā vai pazemots, citām personām uzzinot par vecāku parādsaistībām. Tātad ziņu publiskošana par bērna tēvu vai māti kā uzturlīdzekļu parādnieku vienlaikus skar arī bērna tiesības uz privāto dzīvi.

Attiecībā uz pirmo uzturlīdzekļu parādnieku grupu, jāņem vērā Latvijas ekonomiskā situācija. Proti, ja cilvēks palicis bez darba vai nonācis īslaicīgās materiālās grūtībās, viņam nav iespējas nokārtot parādus. Savukārt pret ļaunprātīgu nemaksātāju ir mehānisms – kriminālprocess.

“Pēc būtības plānotie grozījumi ir atgriešanās pie viduslaiku kauna staba tradīcijām. Manuprāt, šajās diskusijās ir aizmirsts par pašu galveno – bērnu un viņa interesēm, nostādot materiālos jautājumus primāri pār bērna tiesībām uz privāto dzīvi. No bērna tiesību uz sociālo nodrošinājumu viedokļa nav izšķirošas nozīmes, vai līdzekļus bērna uzturam maksā vecāks vai valsts vecāka vietā,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 1.oktobrī, 2.lasījumā skata likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.