Aktualitātes

Vairāki iedzīvotāji vērsušies pie tiesībsarga ar lūgumu skaidrot, ko praksē nozīmē jaunā ieturējumu kārtība no parādnieka darba algas un kā tas ietekmēs viņu tiesības. Vai parādniekam apgādībā esošo  bērnu uzturēšanai paliks vairāk vai mazāk līdzekļu?

Dziesmu un deju svētku tradīcijas ir Latvijas kultūras (un ne tikai) stūrakmens cauri gadsimtiem. Šo skaisto tradīciju saglabāšana un uzturēšana prasa milzīgu darbu, laiku un cita veida ieguldījumu. Arī finansiālu. Tādēļ tiesībsargs pauž atbalstu Kultūras ministrijas izstrādātajam vienotajam māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelim. Praksē tas nozīmētu ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu.

Neviena no tiesībsarga izpētē iekļautajām valsts un pašvaldību tīmekļvietnēm nav pilnībā piekļūstama, kas ievērojami apgrūtina informācijas pieeju cilvēkiem ar invaliditāti. Problēmas ir gan tām tīmekļvietnēm, kas izvietotas uz speciāli piekļūstamības prasību ievērošanai radītās Valsts un pašvaldību tīmekļvietņu vienotās platformas, gan tām, kas uz šīs platformas neatrodas. Iestādes kūtri reaģē uz cilvēku ar invaliditāti lūgumiem piekļūstamības problēmas novērst.

Jūnijā veiktajā aptaujā par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolu tiesībsargs saņēma 3684 atbildes. Vecāki kopumā atzinīgi vērtē bērna miega ilgumu – tas par apmierinošu atzīts 67% anketās. Vēl lielāka apmierinātība (75%) ir saistībā ar bērna mācību stundu sākuma laiku. Tomēr 22% vecāku norāda uz nesamērīgi agru stundu, it īpaši tā dēvētās 0. stundas sākumu.

Aicinām Latvijas NVO, kuras pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses, iesūtīt informāciju par saviem projektiem. Vai Jūsu NVO ir īstenojusi projektu, aktivitāti, iniciatīvu vai citu labu darbu cilvēkiem ar invaliditāti un labprāt par šo veikumu Jūs gribētu pastāstīt citiem? Vai domājat par jauniem projektiem un gribētu uzzināt, vai ko līdzīgu jau Latvijā kāds nav īstenojis, vai meklējat sadarbības partnerus? Tam ir domāta platformas asistenti.lv sadaļa "NVO kontaktbirža"!

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par mācību līdzekļu iegādi, tādēļ tiesībsargs atgādina – likumā iekļautā informācija par to, kas jāpērk bērnu vecākiem un kas jānodrošina izglītības iestādēm, joprojām ir spēkā.

Starptautiskajā Jaunatnes dienā, 12. augustā, Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2024 - Līvānu novadā (Līvānu pussalā) tiesībsargs piedalīsies jauniešu iespēju festivālā "Kopums". Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks Matīss Malojlo kopā ar Ārlietu ministrijas kolēģiem stāstīs jauniešiem par cilvēku tirdzniecības riskiem un to novēršanu. Plānots, ka šī sesija sāksies plkst.13.00, kurai sekos sarunas ar jauniešiem neformālā gaisotnē.

Mērķtiecīgs atbalsts gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu purva, gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu bez kavēšanās – tāds ir valsts pienākums nodrošināt šāda veida palīdzību. Tomēr tiesībsarga apjomīgais ziņojums spilgti izgaismo skaudro realitāti, ka praksē tā notiek reti. Faktiski, valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies. Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību.

Naudas izņemšana bankomātā, rēķinu apmaksa, maksājumi starp kontiem un daudzi citi banku pakalpojumi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tomēr cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju aizgādņiem šīs parastās finanšu darbības ir regulārs izaicinājums. Tādēļ ir sagatavots informatīvs materiāls jeb vadlīnijas “Ieteikumi aizgādņiem, zvērinātiem advokātiem, tiesām, bāriņtiesām un kredītiestādēm par banku pakalpojumu nodrošināšanu personām ar ierobežotu rīcībspēju”.

Augstskolām detalizēti jāiepazīstas ar spēkā esošo regulējumu pirms liegt iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem. Tiesībsarga redzeslokā ir nonācis gadījums, kurā budžeta vieta atteikta kādai Ukrainas pilsonei ar starptautiskās aizsardzības statusu, kura vēlējās studēt Latvijas augstskolā, kas tiek finansēta no valsts līdzekļiem.