Aktualitātes

Salīdzinājumā ar situāciju iepriekš mazu bērnu (līdz pieciem gadiem) vecāku tiesību ievērošana nodarbinātības jomā Latvijā kopumā uzlabojas. Kas par to liecina? Mazāk diskriminējošu jautājumu darba intervijās, labāka attieksme pēc grūtniecības fakta paziņošanas, sarucis sieviešu skaits, kurām darba devējs nepiedāvā nekādas priekšrocības, tēvi biežāk izmanto viņiem paredzēto atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Vienlaikus vērojamas arī satraucošas tendences, piemēram, daļa mazu bērnu vecāku nesaņem jebkāda veida atbalstu no sava darba devēja.

Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati. Tiesībsarga novērojumi liecina, ka šāda prakse nenodrošina ētikas normu pārkāpumu efektīvu izskatīšanu. Tādēļ likumā jānostiprina gan pedagogu pienākums ievērot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādāto pedagogu profesionālās ētikas kodeksu, gan vienotu ētikas normu pārkāpumu izskatīšanas kārtību.

Tiesībsarga birojā vairākkārt vērsušies sabiedrības un mediju pārstāvji, vaicājot,  vai atteikšanās no bērna vakcinācijas ir krimināli sodāma rīcība? Īsā atbilde – atteikšanās no bērna vakcinēšanas pati par sevi nav krimināli sodāma rīcība.  

Adopcijas procesā prioritāras ir bērna, nevis pieaugušo tiesības. Līdz ar to adoptētam bērnam ir tiesības uz savas identitātes, tajā skaitā valodas,  saglabāšanu un ienākšanu jaunajā ģimenē pēc iespējas saudzīgākā veidā.

Latvijas darba tirgū svešvalodu zināšanas tiek prasītas aptuveni pusē gadījumu, un izvietotajos sludinājumos izteikti dominē prasība pēc angļu un krievu valodas prasmes. Ja angļu valodas zināšanas pārsvarā prasa, lai darbinieks spētu sazināties ar ārvalstu klientiem, tad krievu valodas nepieciešamību galvenokārt pamato, lai sazinātos ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Pētījuma rezultāti apgāž mītu, ka krievu valodas nezināšana ir iemesls, kāpēc darba meklētājs nevar atrast darbu un tāpēc apsvērtu gatavību pamest valsti – 91% aptaujāto darba ņēmēju šādu rīcību neapsver.

Šī gada 9. janvārī Tiesībsarga biroja darbinieki, reaģējot uz saņemto un arī plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par iespējamiem notiesāto tiesību pārkāpumiem Jēkabpils cietumā, apmeklēja šo cietumu un veica saņemtās informācijas pārbaudi.

Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas un Olaines novada pašvaldības pārkāpušas likumu, nepamatoti prasot dzīvesvietas deklarēšanas noteiktu termiņu tiem iedzīvotājiem, kam mājokļa palīdzība sniedzama pirmām kārtām,  neatkarīgi no deklarēšanās ilguma (piemēram, ar tiesas nolēmumu no īrētās dzīvojamās telpas izliktiem maznodrošinātiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, maznodrošinātiem politiski represētiem un citiem). Līdz šī gada 1. aprīlim tiesībsargs aicina pašvaldības nepilnības novērst.

Tiesībsargs ir saņēmis kāda iedzīvotāja iesniegumu, kurā lūgts sniegt informāciju saistībā ar diskusiju Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā”, kuras temats bija iespējamā amatu ieņemšanas ierobežojumu paplašināšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Diskusija bija saistīta ar Saeimā iesniegtajiem un vēlāk noraidītajiem likumprojektiem.