Tiesībsardze tiekas ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem

13. janvārī tiesībsardze tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem. Sarunas fokusā bija jautājums par bāriņtiesu darba kvalitātes izvērtēšanu, iespējamu funkciju pārdali, kā arī Latvijas iedzīvotāju līdz šim sniegto informāciju par sadarbību ar bāriņtiesām.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis piekrita tiesībsardzei Karinai Palkovai, ka bāriņtiesu darbs ir jāpilnveido, centrā liekot bērna labākās intereses. Vienlaikus G.Kaminskis informēja, ka ir lūdzis Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju izvērtēt bāriņtiesu funkcijas un sagatavot sarakstu ar tām, no kurām bāriņtiesas varētu atteikties un neviens no tā neciestu.

“Bāriņtiesu darbs ir viens no jutīgākajiem valsts un pašvaldību uzdevumiem, jo tas skar bērnus un ģimenes visgrūtākajos dzīves brīžos. Kvalitāte, profesionāls atbalsts un vienota prakse visā valstī ir priekšnoteikums, lai bērna labākās intereses netiktu atstātas malā. Tiesībsarga  biroja un pašvaldību sadarbība ir būtiska cilvēktiesību aizsardzībai ikdienā,  lai  palīdzība bērniem un ģimenēm  būtu savlaicīga, lēmumi – atbildīgi,” norāda tiesībsardze K.Palkova.

Tiesībsardze atsaucās LPS priekšsēža lūgumam pirms bāriņtiesu aptaujas rezultātu publiskošanas iegūto informāciju pārrunāt arī ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju. Šāda tikšanās plānota februāra sākumā, pieaicinot arī Labklājības ministriju un vēl citas iestādes.

LPS norādīja uz problēmu valsts līmenī – pakalpojumu neesamību bērniem, kuriem pēc pārkāpumu izdarīšanas ir nepieciešama specifiska sociālās rehabilitācijas programma. Šī problēma skaudri iezīmējusies pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes “Naukšēni” slēgšanas.

Arī psihiatru un psihologu pakalpojumu nepieejamība ietekmē bērnu tiesību īstenošanu pašvaldībās.

Tikšanās laikā pārrunāja arī jautājumus par mājokļu renovācijas maksājumiem, kas nav iekļaujami mājokļa pabalstā, ja ēkas renovācija nav saistīta ar energoefektivitātes paaugstināšanu, kas potenciāli var radīt  risku trūcīgām mājsaimniecībām zaudēt vienīgo mājokli; sabiedrībā balstītu pakalpojumu trūkumu cilvēkiem ar ļoti augstu aprūpes nepieciešamību; ģimeņu līdzdalības maksājumiem par tuviniekam nepieciešamo ilgstošu aprūpi jeb pansionāta pakalpojumiem, kas faktiski vidēji turīgu ģimeni dažkārt var novest trūkumā.