Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-50-16C par Cēsu novada pašvaldības rīcību ar tai piekritīgo nekustamo īpašumu

Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-50-16C par Cēsu novada pašvaldības rīcību ar tai piekritīgo nekustamo īpašumu Cēsu novadā

Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta ierosināta pamatojoties uz personas (Iesniedzējs) iesniegumu par Cēsu novada pašvaldības (Pašvaldība) ilgstošu atteikšanos sakārtot īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (ēku “[A]”, un zemi [..] pagastā, Cēsu novadā), kā rezultātā Iesniedzējam liegta iespēja sakārtot savas īpašumtiesības uz dzīvokli šajā ēkā (privatizētu par pajām) un ierakstīt to zemesgrāmatā. Iesniegumā norādīts, ka pašvaldība nepiekrīt ierakstīt zemi un ēku zemesgrāmatā, norādot, ka ēka nav nepieciešama pašvaldību funkciju veikšanai. Pārbaudes lietas mērķis bija pārliecināties, vai Pašvaldības rīcībā netiek pārkāpts labas pārvaldības princips un amatpersonu darbību regulējošie normatīvie akti, vai nepamatoti netiek aizskartas nekustamajā īpašumā “[A]” dzīvojošo privātpersonu Satversmes 105. pantā nostiprinātās personas tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības uz mājokli.

Problēmas īss raksturojums, būtiski lietas apstākļi

1. Pārbaudes lietā konstatēts, ka Ēkai, kurā atrodas Iesniedzēja īpašums (trīs istabu dzīvoklis kopā ar mājas koplietošanas daļu), pēc Valsts zemes dienesta datiem piederība nav noskaidrota. Zemes gabals 2,07 ha platībā kadastra informācijas sistēmā reģistrēts kā pašvaldībai piekritīgā zeme[1].
2. 2022. gada 18. augustā Cēsu novada būvvalde informēja Iesniedzēja ģimeni par to, ka dzīvojamā māja “[A]” atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, un lūdza mājas “[A]” telpu īpašniekus reģistrēt savus īpašumus Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatā[2]. Tiesībsarga birojā saņemtajam iesniegumam pievienots 2022. gada 17. oktobra [personas B] iesniegums būvvaldei, par šī jautājuma risināšanu pašvaldībā. No šī iesnieguma izriet, ka iedzīvotāji jau vairākkārt iepriekš vērsušies valsts un pašvaldību iestādēs (2013., 2015.g.), lai jautājumu risinātu. VAS “Privatizācijas aģentūra” savulaik skaidrojusi, ka telpas savā laikā izmantojusi pašvaldība (ēkā darbojusies bibliotēka), un īpašums bija jāpārņem pašvaldībai. VAS “Privatizācijas aģentūra” bija sniegusi skaidrojumu, kādas secīgas darbības jāveic, lai sakārtotu īpašumtiesību jautājumu.
3. 2025. gada 25. aprīlī Cēsu novada būvvalde pieņēma lēmumu par būves “[A]” ekspluatācijas aizliegumu līdz bīstamības novēršanai vai līdz padziļinātas tehniskās apsekošanas atzinuma saņemšanai. Konstatēts, ka ēkas apsaimniekošana ilgstoši nav tikusi nodrošināta pietiekamā apmērā un tas likumsakarīgi novedis pie ēkas pilnīga ekspluatācijas aizlieguma. Uz to norādījuši arī ilggadējie ēkas iedzīvotāji, kuriem ēkā pieder par pajām privatizēti dzīvokļi, bet kuru spēja visu ēku pienācīgi apsaimniekot zināmā mērā ir bijusi ierobežota gan ēkas neskaidrā tiesiskā statusa dēļ, gan dēļ Pašvaldības nevēlēšanās šo jautājumu pienācīgi risināt.
4. Atbildot uz tiesībsarga lūgumu skaidrot, kāds ir Pašvaldības redzējums jautājumā par tās īpašumtiesību sakārtošanu attiecībā uz pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu “[A]”, Pašvaldība norādīja, ka “izvērtējot lietderības apsvērumus un budžetā pieejamo līdzekļu apjomu, neplāno veikt nekādas darbības, jo tā ir noteikusi citas prioritātes, kas skar sabiedrības kopējās intereses”.

Būtiskākie secinājumi:

Vērtējot Pārbaudes lietas faktus to kopsakarā, svarīgi uzsvērt, ka Pašvaldībai ilglaicīgi novilcinot īpašumtiesību jautājumu sakārtošanu, tiesīgām privātpersonām, tostarp Iesniedzējam, ir tikušas skartas personas pamattiesības, proti, ir ierobežotas to tiesības uz mājokli, tā izmantošanu un arī tiesības uz īpašumu ir apdraudētas. Cēsu novada būvvalde 2025. gada 25. aprīlī pieņēmusi lēmumu Nr.BIS-BV-5.28-02025-2451 par būves “[A]” ekspluatācijas aizliegumu, tas nozīmē, ka Iesniedzēja ģimenei liegta iespēja dzīvot īpašumā, kuru viņš tiesiski ieguvis privatizācijas procesā. Iepazīstoties ar Pašvaldības būvvaldes slēdzieniem, kuri iesniegti Tiesībsarga birojam, noprotams, ka Iesniedzējs ir kļuvis par situācijas ķīlnieku, kurā viņam un viņa ģimenei praktiski vieniem jārūpējas par visas ēkas apsaimniekošanu un jāuzņemas visa būvvaldes uzlikto pienākumu nasta, lai novērstu ēkas tehniskos bojājumus un atjaunotu tās funkcionalitāti. Pašvaldības ilglaicīgā izvairīšanās no īpašumtiesību jautājumu risināšanas, kā rezultātā jau ir iestājies nopietns personu pamattiesību aizskārums, liecina par atbildīgo amatpersonu nespēju vai nevēlēšanos veikt savus pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

Satversmes 105. pantā noteiktas ikvienas personas tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Savukārt Satversmes 96. pantā noteiktās garantijas uz privātās dzīves neaizskaramību aptver arī tiesības uz mājokļa neaizskaramību. Mājoklis parasti ir vieta – fiziski nosakāma platība – , kur veidojas privātā un ģimenes dzīve. Mājoklis tiek aizsargāts nevis kā personai piederošu lietu kopums (to aizsargā Satversmes 105.pants), bet gan kā dabisks privātās dzīves īstenošanas materiāls ietvars. Mājokļa forma var būt dažāda; svarīgi, lai to vispār ir iespējams izmantot privātās dzīves veidošanai un, ja tā, tad lai šai vietai ir nozīmīga saistība ar personas privāto dzīvi.[3] Latvijas tiesas, tostarp Satversmes tiesa, ir vairākkārt uzsvērušas, ka mājokļa neaizskaramības garantēšanā valstij ir gan negatīvs pienākums – atturēties no nepamatotas iejaukšanās mājokļa neaizskaramībā, gan arī pozitīvs pienākums – radīt efektīvu likumisko ietvaru, kas aizsargā šo tiesību.

Būtiski ņemt vērā Pašvaldību likuma 4. pantā noteikto, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu.[4]

Zemesgrāmatu likuma 1.pantā noteikts, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.¹ panta otrā daļā noteikts, ka zeme, kuras piederība 1940.gada 21.jūlijā nav konstatēta, zemes reformas laikā piekrīt pašvaldībai un ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, ja uz šīs zemes ir dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Pašvaldībai tika norādīts, ka šīs ir imperatīvas normas, kas paredz noteiktu pašvaldības rīcību, nevis rīcības brīvību un lietderības izvērtēšanu. Imperatīvu normu piemērošana ir obligāta un no tām nedrīkst atkāpties. Šī norma nosaka noteiktu rīcību, kam jāseko visiem tiesību subjektiem neatkarīgi no to gribas vai interesēm.

Pašvaldības atbilde tiesībsargam, ka “Pašvaldība šobrīd nav veikusi un tuvākajā laikā neplāno, zemes ar kadastra apzīmējumu [2], ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pašvaldība ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto, darbojās tādā intensitātē, kādā to pieļauj tās finanšu iespējas”, tiesībsardzes ieskatā liecina par nepamatotu un nepieļaujamu tiesību normu nihilismu. Ievērojot, ka šī ar likumu uzliktā pienākuma nepildīšana, secīgi noved pie nopietniem personas pamattiesību pārkāpumiem, pašvaldībai ir jābūt spējīgai sniegt argumentētu un skaitļos pamatotu atbildi. Tiesībsargs, vēršoties pie Pašvaldības, lūdza skaidrot, kāds ir tas abstraktais “sabiedrības kopējais labums”, iepretim vairāku attiecīgā pašvaldības teritorijā dzīvojošu cilvēku pamattiesību aizskārumam, kas rodas no tā, ka Pašvaldība izvairās nostiprināt zemesgrāmatā īpašumtiesības uz tai piekrītošo zemes gabalu un jau ilgstoši saglabā šādu tiesiskās nenoteiktības stāvokli. Pašvaldības sniegtā atbilde tiesībsardzes ieskatā nepārliecina, ka Pašvaldība atbilstoši būtu piemērojusi samērības un lietderības kritērijus šāda ilgstoši uzturēta individuālā pamattiesību ierobežojuma izvērtēšanā, ja vispār tos ir vērtējusi.

Labas pārvaldības principa ievērošanas aspektā tiesībsardze devusi vērtējumu arī pašvaldības darbību pārraugošās valsts pārvaldes iestādes – VARAM – paustajai nostājai, ka Iesniedzēja izklāstīto jautājumu risināšana pēc būtības nepiekrīt ministrijai.

Tiesībsardzes rekomendācijas:

1. Iesniedzējam ieteikts vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par īpašumtiesību atzīšanu, kā arī nekavējoties sazināties ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor”.
2. SIA “Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor” aicināts veikt normatīvajos aktos paredzētās darbības ēkas “[A]”, [..] pagastā, Cēsu novadā atzīšanai par bezīpašnieka lietu un pārņemšanai valsts īpašumā, vienlaikus ņemot vērā nekustamajā īpašuma pašreizējo likumīgo izmantotāju intereses. SIA “Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor” lūgts informēt par panākto progresu līdz 2025. gada 31.decembrim.
3. Cēsu novada pašvaldība aicināta pabeigt uzsākto darbu pie vienotas pašvaldības īpašumu pārvaldīšanas stratēģijas izstrādes, ņemot vērā šajā atzinumā konstatētos negatīvos aspektus un turpmāk pievēršot lielāku uzmanību gadījumiem, kuros personu pamattiesību nodrošināšana jāievēro un jāgarantē prioritārā kārtā. Pašvaldībai lūgts informēt par rekomendācijas izpildi līdz 2025. gada 31.decembrim.
4. Tiesībsardze saskata, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai ir iespēja iesaistīties pašvaldības darbības kontrolē, ne tikai atsaucoties uz Pašvaldības likuma 64. pantu, bet arī piemērojot Pašvaldības likuma 67. un 68. pantā paredzētās tiesības, gadījumos, kad pašvaldība rīkojas neatbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem, kā rezultātā tiek skartas personas pamattiesības. Ministrija rosināta šo likumdevēja doto pilnvarojumu aktīvāk izmantot.

[1] https://www.kadastrs.lv/parcels#result (skat. 25.09.2025.)

[2] 18.08.2022.g. vēstule Nr.1-7/2022/228;

[3] Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības; 263. lpp.;

[4] Pašvaldību likuma 4.pants;