Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-02-16DC par VSAOI iekļaušanu pašnodarbināto izdevumos

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-02-16DC par VSAOI iekļaušanu pašnodarbināto izdevumos

Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta ierosināta pēc saimnieciskās darbības veicējas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas – iesnieguma. Iesniedzēja apstrīd Ministru kabineta 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 20.23. apakšpunktā noteikto pienākumu pašnodarbinātajam grāmatvedībā iegrāmatot par sevi veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā izdevumus, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu. Iesniedzēja uzskata, ka šāda kārtība ir pretrunā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešās daļas 13. punktam, kas paredz tiesības izdevumos ieskaitīt arī Latvijā noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, tātad arī VSAOI. 

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Satversmes 105. pants (īpašuma tiesības).

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Tiesībsargs izvērtēja, vai pastāv tiesību normu kolīzija starp likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikumiem un Noteikumu Nr. 322 20.23. apakšpunktu attiecībā uz to, kā iegrāmatot pašnodarbinātās personas par sevi samaksātās VSAOI. Pārbaudes lietā tika arī analizēti normatīvā regulējuma piemērošanas principi, kā arī grāmatvedības sistēmas funkcijas un tās ietekme uz nodokļu aprēķināšanu. 

Būtiskākie secinājumi

Tiesībsargs secināja, ka, interpretējot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sistēmu kopumā, VSAOI, kuras pašnodarbinātā persona samaksā par sevi, nav uzskatāmas par saimnieciskās darbības izdevumiem, kas būtu attiecināmi uz ar IIN un VSAOI apliekamā ienākuma aprēķināšanu. Šāds regulējums atbilst sociāli atbildīgas valsts principam, proti, VSAOI iemaksu mērķis ir personas ilgtermiņa sociālā nodrošinājuma garantēšana, un tās pēc būtības nav salīdzināmas ar maksājumiem par pakalpojumiem vai preču iegādi, ko parasti kvalificē kā izdevumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai. VSAOI, kas pašnodarbinātajam samaksāts par sevi, ir attaisnotie izdevumi, nevis tiešas saimnieciskās darbības izmaksas. Tas izriet gan no nodokļu sistēmas struktūras, gan likuma mērķa – nodrošināt taisnīgu, konsekventu un saprotamu ienākumu aplikšanas kārtību. 

Tiesībsargs tomēr atzina, ka tiesību normu redakcijas un to piemērošanas prakse pašlaik nav pietiekami skaidri formulēta, un vidusmēra nodokļu maksātājam var būt grūtības saprast, kādā veidā VSAOI ir iegrāmatojamas, un kāda ir to ietekme uz apliekamā ienākuma aprēķināšanu gan IIN, gan VSAOI kontekstā. Šī neskaidrība var radīt tiesiskās drošības apdraudējumu. 

Tiesībsarga rekomendācijas 

Lai novērstu tiesību normu interpretācijas pretrunu un stiprinātu nodokļu sistēmas caurspīdīgumu un saprotamību, tiesībsargs aicināja Finanšu ministriju līdz 2025. gada 1. decembrim veikt nepieciešamos tiesību aktu grozījumus. Proti, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešās daļas 13. punktā ieteica iekļaut skaidru atrunu par to, ka VSAOI, ko pašnodarbinātais samaksājis par sevi, nav attiecināmi izdevumi. Alternatīvi šī skaidrība var tikt panākta, precizējot Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 attiecīgos punktus, kas regulē likuma piemērošanas kārtību. 

Tiesībsarga ieskatā šādi grozījumi ne tikai novērstu šobrīd pastāvošo tiesisko nenoteiktību, bet arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos nodokļu administrēšanas sistēmai un atbilstu Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskas valsts principam.