Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-32-23A,23BA par adoptēta bērna, kura dzimšana reģistrēta ārvalstī, dzimšanas pārreģistrāciju

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-32-23A,23BA par adoptēta bērna, kura dzimšana reģistrēta ārvalstī, dzimšanas pārreģistrāciju

Kurš pieteica un par ko?

Tiesībsarga birojā saņemts adoptētājas iesniegums par situāciju, ka pēc bērna, kura dzimšana reģistrēta Apvienotajā Karalistē, adopcijas apstiprināšanas tiesā viņai nav iespējams papildināt bērna dzimšanas reģistru atbilstoši tiesas spriedumam. Adoptētājai bija grūtības saņemt apliecinājumu no Apvienotās Karalistes, jo tās likumdošana neparedz dzimšanas ierakstu papildināšanu. Izveidojās situācija, ka bērns ar pirmreizējiem dzimšanas datiem ir izslēgts no Fizisko personu reģistra, bet ar jaunajiem personas datiem reģistrā netiek iekļauts.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Pārbaudes lietā vērtēts: 1) vai nav konstatējami trūkumi tiesību normās bērna, kura dzimšana reģistrēta ārvalstī, dzimšanas reģistra papildināšanai atbilstoši tiesas spriedumam; 2) vai nav konstatējami trūkumi esošo tiesību normu piemērošanā praksē.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi.

Adoptētāji kā audžuģimene izmantoja prioritārās tiesības adoptēt ģimenē ievietotu bērnu. Bērns pusgada vecumā pēc atgriešanas no Apvienotās Karalistes (izņemts no mātes aizgādības) bija ievietots audžuģimenē. Tiesa ar spriedumu apstiprināja bērna adopciju un nolēma papildināt bērna dzimšanas akta reģistrā ierakstu, kas izdarīts Lielbritānijā, ar ziņām par tēvu un māti. Adoptētajiem ilgstoši neizdevās pārreģistrēt bērna dzimšanu, jo dzimtsarakstu nodaļa pieprasīja iesniegt dokumentu no ārvalsts dzimtsarakstu iestādes par atteikumu veikt papildinājumu bērna dzimšanas reģistra ierakstā. Adoptētājiem pašiem bija uzlikts pienākums noskaidrot, kuras iestādes kompetencē ir atteikuma izsniegšana, uzzināt, kādā veidā tas ir saņemams un vērsties ar attiecīgu lūgumu, to noformējot atbilstoši ārvalsts prasībām.

Adoptētāji atbalsta saņemšanai vērsās vairākās iestādēs, jo ar sprieduma stāšanos spēkā izbeidzās bērna uzturēšanās viņu audžuģimenē, par ko tika izdarītas izmaiņas Fizisko personu reģistrā. Savukārt par adoptētājiem kā bērna vecākiem izmaiņas reģistrā netika izdarītas, jo atteikuma no ārvalsts trūkuma dēļ dzimtsarakstu nodaļā nebija veikta bērna dzimšanas pārreģistrācija. Bērnam nebija likumiskais pārstāvis, adoptētāji nebija reģistrēti kā vecāki. Tas liedza ģimenei saņemt valsts noteiktos pabalstus un atbalstu bērnam.

Būtiskākie secinājumi

1. Prasība vecākiem iesniegt ārvalsts iestādes atteikumu veikt papildinājumu bērna dzimšanas reģistrā ir formāla un uzliek vecākiem nevajadzīgu pienākumu sazināties ar citas valsts iestādi zināma fakta apliecināšanai. Izstrādājot tiesību normas, Tieslietu ministrijai bija zināms, ka citām valstīm nav pienākuma papildināt dzimšanas reģistru, pamatojoties uz Latvijas tiesas spriedumu par adopcijas apstiprināšanu. Tādēļ tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, kurā nolemts papildināt ārvalstī izdarītu dzimšanas reģistru, faktiski nav izpildāms.
2. Tiesa ziņas par adopciju nosūtījusi Fizisko personu reģistram, tomēr ziņas par bērnu netika izmainītas. Arī citas iestādes nebija veikušas nekādas darbības pēc Tiesas sprieduma saņemšanas. Tādēļ nav saprotams, kādēļ tiesām ir noteikts pienākums sūtīt tiesas spriedumus (nevis ziņas) iestādēm, ja pēc to saņemšanas neseko noteikta rīcība, un vai lietās par adopciju tiek nodrošināts datu minimizēšanas princips.
3. Līdz laikam, kamēr tika izsniegta jauna dzimšanas apliecība, valsts reģistros adoptētāji un bērns nebija savstarpējā saistībā – neuzrādījās, ka bērns ir viņu aprūpē. Neapstiprinājās, ka valsts reģistros pirms papildinājuma par bērna adopciju izdarīšanas būtu dzēsts bērna personas kods, bet tika izdarītas izmaiņas par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē.

Rekomendācijas

Tieslietu ministrijai:

•  novērst trūkumus Ministru kabineta 2023. gada 3. septembra noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 82.¹ punktā;
• apsvērt vajadzību izstrādāt vadlīnijas tiesām par rīcību gadījumos, kad spriedumu adopcijas lietā nepieciešams atzīt un izpildīt ārvalstī vai izdarīt bērna dzimšanas reģistrāciju atkārtoti Latvijā;
• izvērtēt iespēju novērst situāciju, ka vecākam ar diviem iesniegumiem – bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanai un jaunas dzimšanas apliecības izsniegšanai – jāvēršas dzimtsarakstu nodaļās;
• izvērtēt, vai tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu nosūtīšana un ziņu sniegšana iestādēm atbilst datu minimizēšanas principam un vajadzībai informāciju saņemt atbilstoši kompetencei.

Labklājības ministrijai

Izstrādāt risinājumu, lai no brīža, kad tiek izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē, pamatojoties uz tiesas spriedumu par adopcijas apstiprināšanu, līdz brīdim, kad veikta bērna dzimšanas pārreģistrācija atkārtoti un izsniegta jauna dzimšanas apliecība, tiktu nodrošinātas bērna tiesības saņemt viņam nepieciešamos pakalpojumus un adoptētāja tiesības saņemt valsts sociālos pabalstus.