ENNHRI atzinīgi vērtē ES Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju pieņemšanu

Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkls (ENNHRI) atzinīgi vērtē ES Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD direktīva) pieņemšanu Eiropas Parlamentā 2024. gada 24. aprīlī un Eiropas Savienības Padomē 2024. gada 24. maijā.

CSDDD direktīva noteiks prasību daļai lielo uzņēmumu identificēt un risināt negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, kas sastopama uzņēmuma paša darbībā, meitas sabiedrībās un ‘darbību ķēdēs’. Dažādas ieinteresētās puses, tostarp uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība, ir atzinīgi vērtējušas šo iniciatīvu, ņemot vērā tās potenciālu transformēt uzņēmumu rīcību un veicināt cilvēktiesību un vides interešu ievērošanu no uzņēmumu puses. Arī ENNHRI ir atbalstījis šo iniciatīvu, kā raksturots vairākos iepriekšējos paziņojumos. Pēc CSDDD direktīvas stāšanās spēkā ES dalībvalstīm būs 2 gadi laika, lai ieviestu direktīvas prasības savos nacionālajos tiesību aktos.

ENNHRI ir aktīvi iesaistījies agrākos CSDDD direktīvas pieņemšanas posmos un atzinīgi vērtē vairāku tā ieteikumu iekļaušanu direktīvas teksta gala versijā. Direktīvā citstarp tika pilnīgi vai daļēji ietverti ieteikumi iekļaut:

• uz riskiem balstītu pieeju rūpības pienākumam;
• efektivitātes kritēriju atbilstošu pasākumu definīcijā;
• stingrākas prasības jēgpilnai ieinteresēto pušu, jo īpaši ietekmēto personu iesaistei dažādos rūpības pienākuma soļos;
• ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos (ANO Pamatprincipi) paredzētos iesaistes veidus, lai gan izteiktus citiem vārdiem;
• apsvērumus saistībā ar uzņēmuma spēju ietekmēt tā darījuma partnerus, lai noteiktu, kādi atbilstoši pasākumi būtu nepieciešami;
• rūpības pienākuma prasību sasaisti ar publisko iepirkumu; un
• direktīvas apsvērumu, kurā ir atgādināts, ka visiem uzņēmumiem ir pienākums ievērot cilvēktiesības.

Neskatoties uz minēto, dažos aspektos CSDDD direktīva nesasniedz tās pilno potenciālu un riskē radīt papildu šķēršļus ietekmētajām personām saistībā ar pieeju atlīdzinājumam, piemēram, ievērojot civiltiesiskās atbildības nosacījumus, finanšu institūciju lejupējo darbību izslēgšanu, pat vairāku lejupējo darbību izslēgšanu kā tādu. Taču ENNHRI atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nepārprotamo apņemšanos vērtēt direktīvas efektivitāti tās mērķu sasniegšanā, jo īpaši negatīvās ietekmes novēršanā, tādējādi paredzot iespēju regulējumu nākotnē uzlabot.

CSDDD direktīvas transponēšanas tiesību aktu turpmāka saskaņošana ar vadošajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, ANO Pamatprincipiem un OECD Vadlīnijām būtu vēlama, lai veicinātu tādu rūpības pienākuma pasākumu īstenošanu, kuru centrā ir cilvēki un pasaule. CSDDD direktīvas ieviešanā vajadzētu ievērot šajos standartos noteikto, lai nodrošinātu visaugstāko ietekmēto personu un vides aizsardzības līmeni. 

Tas, cik efektīva būs direktīva, lai mainītu cilvēktiesību ievērošanas praksi uz labo pusi, būs atkarīgs gan no tā, vai tiks stiprināta ietekmēto personu spēja izmantot savas tiesības, gan tā, vai uzņēmumi un uzraudzības iestādes rūpības pienākuma prasību ieviešanas centrā liks cilvēktiesību uzlabošanu. Līdz ar to ENNHRI atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos izveidot vienotu palīdzības dienestu, izstrādāt vadlīnijas ieinteresētajām pusēm un to pārstāvjiem par iesaisti rūpības pienākuma procesos, kā arī iespēju dalībvalstīm atbalstīt ieinteresētās puses, lai atvieglotu direktīvā noteikto tiesību īstenošanu.

Kā uzņēmumi izpildīs savas rūpības pienākuma prasības, būs lielā mērā atkarīgs no Eiropas Komisijas nākotnes ieteikumiem un atbalsta, kā arī uzraudzības iestāžu kapacitātes un atbilstošas jauno noteikumu piemērošanas kā tādas. ENNHRI atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos izstrādāt vadlīnijas, konsultējoties ar dažādām ieinteresētajām pusēm, kā arī Eiropas uzraudzības iestāžu tīkla izveidi, kam vajadzētu veicināt efektīvu CSDDD direktīvas īstenošanu. Nacionālās cilvēktiesību institūcijas var sniegt ieteikumus atbalsta pasākumu izveidē un stiprināt cilvēktiesību kapacitāti institūcijās, kuras strādās ar CSDDD direktīvas ieviešanu un piemērošanu.

CSDDD direktīvas transponēšanai vajadzētu būt arī katalizatoram diskusijām vietējā līmenī par citu tādu normatīvo prasību un politiku izstrādi, kuras pievērstos uzņēmējdarbības kontekstā pastāvošajiem cilvēktiesību izaicinājumiem, ņemot vērā, ka ne visas ES dalībvalstis ir izstrādājušas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālos rīcības plānus vai īstenojušas citus efektīvus pasākumus, lai ieviestu ANO Pamatprincipus.

Vietējo apstākļu pārzināšana ļauj ES dalībvalstīm izprast, kā tām vajadzētu nodrošināt augstāku cilvēktiesību un vides aizsardzību, piemēram, paplašinot CSDDD direktīvas tvērumu. ES dalībvalstīm ir būtiska loma, lai stiprinātu uzņēmumu kapacitāti – gan to uzņēmumu, kuri ir Direktīvas tiešajā tvērumā, gan to, kurus direktīva ietekmēs netieši, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu, un lai veicinātu uzņēmumu darbības skarto ieinteresēto pušu izpratni par direktīvā noteikto tiesību īstenošanu.

Raugoties nākotnē, būs ļoti būtiska informācijas apmaiņa starp struktūrām ES, kas ieviesīs un piemēros direktīvu, un personām ārpus ES, kuras ietekmē uzņēmējdarbība. Ir nepieciešams stiprināt esošās struktūras un veidot jaunas. Maijā nacionālās cilvēktiesību institūcijas atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos sadarboties globālā līmenī, lai atbalstītu cilvēktiesību aizsardzības attīstību uzņēmējdarbības kontekstā un sadarbotos, lai nodrošinātu efektīvu spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu.