Mākslīgais intelekts

MI sistēmas tiek apmācītas ar vēsturiskiem datiem, kuros nereti atspoguļojas sabiedrībā jau pastāvoši aizspriedumi un neobjektīva informācija. Tāpēc MI var ne tikai atkārtot, bet arī pastiprināt esošo nevienlīdzību. Turklāt MI radītais pamattiesību aizskārums visbiežāk paliek personai neredzams, jo viņa nav informēta, ka lēmuma pieņemšanā ir iesaistīta MI sistēma.

MI var ietekmēt ļoti plašu tiesību loku, tostarp:

• tiesības uz labu pārvaldību
• diskriminācijas aizliegumu
• tiesības uz izglītību
• personas datu aizsardzību
• vārda un informācijas brīvību
• darba ņēmēju tiesības
• personu ar invaliditāti tiesības
• tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību
• privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību
• pulcēšanās un biedrošanās brīvību
• u.c. personas tiesības

MI definīcija ES Mākslīgā intelekta aktā (MI akta 3. panta 1. punkts): mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi (plašāks skaidrojums latviešu valodā par MI sistēmām pieejams šeit).

Vienkāršoti: MI ir tehnoloģiju kopums, kas ne tikai izpilda iepriekš noteiktus soļus, bet arī spēj mācīties no datiem, pielāgoties, prognozēt un radīt jaunu saturu, piemēram, tekstu, attēlus vai video.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (turpmāk – MI akts), ir pasaulē pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums MI jomā. Tas ir tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, un tā mērķis ir noteikt vienotu tiesisko regulējumu MI izstrādei un lietošanai ES, lai aizsargātu cilvēku pamattiesības, drošību un demokrātiju, vienlaikus veicinot uzticamu inovāciju.

MI akts nosaka riskā balstītu pieeju, proti, jo lielāks risks cilvēku tiesībām un drošībai, jo stingrākas prasības:

• Aizliegta MI prakse. Piemēram sublimināli, tīši manipulatīvi vai maldinoši paņēmieni (plašāks skaidrojums latviešu valodās par aizliegtajām MI praksēm pieejams šeit).
• Augsta riska MI:ieviestas stingras prasības drošības, precizitātes un uzticamības nodrošināšanai Piemēram, MI izmantošana izglītībā, nodarbinātībā, tiesībaizsardzībā un citās jomās.
• Ierobežots risks: pārredzamības pienākumi, piemēram, pienākums informēt lietotāju, ka viņš sazinās ar tērzēšanas robotu vai marķēt mākslīgi radītu saturu (dziļviltojumus).

MI akts tiek ieviests pakāpeniski līdz 2027. gadam:

Aicinām ar plašāku informāciju par MI aktu un MI izmantošanu valsts pārvaldē iepazīties Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē.

Latvijā tiesībsargs ir noteikts par MI akta pamattiesību aizsardzības iestādi saskaņā ar MI akta 77. pantu. Tas nozīmē, ka tiesībsargs var pārbaudīt, vai Latvijā izmantotās MI sistēmas atbilst cilvēka pamattiesībām.

Šīs funkcijas ietvaros tiesībsargam ir tiesības:

• pieprasīt un piekļūt mākslīgā intelekta sistēmu dokumentācijai, kas nepieciešama pārbaudes lietā;
• iesniegt tirgus uzraudzības iestādei atbilstoši tās kompetencei pamatotu pieprasījumu organizēt mākslīgā intelekta sistēmas testēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, ja dokumentācija, kas nepieciešama pārbaudes lietā, nav pietiekama.

Svarīgi zināt!

MI akta uzraudzība Latvijā ir sadalīta starp vairākām iestādēm. Personas datu apstrādi MI sistēmās uzrauga Datu valsts inspekcija, savukārt konkrētu nozaru MI sistēmu tirgus uzraudzību veic attiecīgo nozaru tirgus uzraudzības iestādes. Tiesībsarga kompetencē ietilpst MI sistēmas iespējams radītā pamattiesību aizskāruma pārbaude.

• MI sistēmu izmantošana uzņemšanai izglītības iestādē vai eksāmenu rezultātu vērtēšanai var pieļaut diskrimināciju pret atsevišķām personu grupām, ja apmācības datos ir ietverti aizspriedumi, kas balstās dzimumā, rasē vai citos aizliegtajos diskriminācijas kritērijos.
• MI sistēmas, kas tiek izmantotas personāla atlasē, balstoties uz vēsturiskiem apmācības datiem, var sniegt negatīvu rezultātu personām ar invaliditāti, noteiktu etnisko piederību, dzimumu vai vecumu.
• MI sistēmas, kas piešķir un aprēķina pabalstus, sniedz sabiedriskos pakalpojumus, kā arī tiek izmantotas kredītiestādēs un apdrošināšanā, var radīt diskrimināciju personas sociālā stāvokļa vai etniskās izcelsmes dēļ.
• Sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana policijas darbā var radīt diskrimināciju rases vai dzimuma dēļ, jo MI sistēma biežāk kļūdaini atpazīst etniskās minoritātes un sievietes.

Informējam, ka šiem trīs Riga TechGirls “Digitālās jaudas” videomateriāliem ir vienāds un sākums un beigas, bet galvenā daļa katram ir atšķirīga.