Tiesībsarga birojs pēc savas iniciatīvas iesaistās pirmā Eiropas mākslīgā intelekta cilvēktiesību standarta izstrādē
Tiesībsarga birojs piedalījās pirmā Eiropas standarta projekta par mākslīgā intelekta risku pārvaldību publiskajā apspriešanā, iesniedzot priekšlikumus, kā mazināt iespējamos riskus cilvēktiesībām un īstenot to aizsardzību jau mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādes posmā. Tiesībsarga birojs aicināja stiprināt mākslīgā intelekta lietotāju tiesības saņemt skaidru informāciju par mākslīgā intelekta ietekmi uz viņiem un noteikt pienākumu konsultēties ar mazāk aizsargātajām personu grupām. Tādējādi Tiesībsarga birojs ne tikai aizstāv cilvēktiesības Latvijā, bet piedalās arī kopēju Eiropas standartu veidošanā, kas nākotnē palīdzēs aizsargāt ikvienu cilvēku.
30. jūlijā noslēdzās Eiropas standarta projekta prEN 18228 “Mākslīgais intelekts. MI riska pārvaldība” sabiedriskā apspriešana. Tas ir pirmais šāda veida Eiropas standarts, kas nosaka, kā mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājiem identificēt un pārvaldīt riskus ne tikai tehniskajai drošībai, bet arī cilvēka pamattiesībām.
Kāpēc šis standarts ir īpašs?
Tehniskie standarti ierasti nosaka, ka iekārtai vai sistēmai jādarbojas droši. Piemēram, cik izturīgai jābūt bērnu rotaļlietai vai kā jāaizsargā elektroiekārta pret pārkaršanu. Standarts prEN 18228 ir pirmais šāda veida Eiropas standarts, kas mākslīgā intelekta jomā risku pārvaldību paplašina arī uz cilvēka pamattiesībām – piemēram, tiesībām uz privātumu, vienlīdzīgu attieksmi vai vārda brīvību – , nevis skar tikai tehnisko drošumu. Būtiski, lai standartā nodrošinātu reālu, nevis tikai formālu cilvēktiesību aizsardzību.
Tiesībsarga birojs ieteica:
- konsultēties ar cilvēkiem, kurus mākslīgā intelekta sistēma var skart, īpaši ar mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, jau riska kritēriju noteikšanas posmā;
- nodrošināt, lai cilvēki, kuru tiesības var tikt skartas, var uzzināt par sistēmai piemītošajiem riskiem;
- paredzēt pienākumu izstrādātājiem pārbaudīt, vai mākslīgā intelekta lēmumi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazāk aizsargātajām;
- noteikt gadījumus, kuros pēc mākslīgā intelekta sistēmas nonākšanas tirgū būtu atkārtoti jāizvērtē cilvēktiesību riskus, piemēram, ja saņemtas sūdzības vai konstatēta diskriminējoša ietekme.
Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija “Latvijas standarts” (LVS) atzinīgi novērtēja Tiesībsarga biroja ieguldījumu standarta pilnveidē.
“Mākslīgais intelekts arvien vairāk ietekmē lēmumus, kas skar cilvēku ikdienu – no darba meklējumiem līdz sociālā atbalsta saņemšanai. Tāpēc ir svarīgi jau standarta izstrādes posmā paredzēt mehānismus, kā novērst riskus cilvēktiesībām. Priecājamies, ka varējām sniegt savu ieguldījumu pirmā šāda veida Eiropas standarta tapšanā,” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Uzziņai
Priekšlikumus izskatīja Latvijas standartizācijas tehniskajā komitejā LVS/STK 59 “Mākslīgais intelekts”, bet pēc tam kopā ar citiem Latvijas komentāriem nosūtīja tālākai izvērtēšanai Eiropas standartizācijas organizāciju kopīgajai tehniskajai komitejai CEN/CLC/JTC 21 “Mākslīgais intelekts”.