Tiesības pildīt valsts dienestu

Latvijas Republikas Satversmes 101. pants
ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 21. pants
ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pants

Tiesības pildīt valsts dienestu nošķiramas no personas tiesībām uz nodarbošanos. Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu pildīšanu.

Tiesību pildīt valsts dienestu izmantošanas veids Latvijā ir nosakāms ar likumu, uz ko norāda arī Satversmes formulējums – „Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Pieeja valsts dienestam valstij nav jānodrošina visiem, kas to vēlas, taču izvirzītajiem kritērijiem jābūt objektīviem.

Likums satur virkni ierobežojumu personām, kas vēlas šo dienestu pildīt – tā, piemēram, tiem ir jābūt valsts pilsoņiem, lojāliem pret demokrātiju u.c. Šīs tiesības ir vērstas uz demokrātiskās valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu.