Apaļā galda diskusiju par Sīrijas pilsoņu ģimenēm, kam Latvijas Republikā piešķirta starptautiskā aizsardzība

Tiesībsargs pirmdien, 2019.gada 21.oktobrī, organizē valsts atbildīgo institūciju augstāko amatpersonu apaļā galda diskusiju par Sīrijas pilsoņu ģimenēm, kam Latvijas Republikā piešķirta starptautiskā aizsardzība.

2015.gada Eiropas bēgļu krīzes ietvaros Latvija apņēmās uzņemt noteiktu skaitu patvēruma meklētāju, kā prioritāti izvizot tieši ģimenes ar bērniem. 2019.gada vasarā no Vācijas Latvijā ir atgrieztas divas sīriešu ģimenes, tostarp deviņi nepilngadīgi bērni. Ģimenes Latvijā nonākušas Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros un ir saņēmušas starptautisko aizsardzību. Risinot krīzes situāciju, abas ģimenes uz laiku tika izmitinātas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, viena no abām Sīriešu ģimenēm ir devusies prom no Latvijas, bet otra, kurā ir pieci nepilngadīgi bērni, ir Latvijā. Šobrīd ģimene vēl aizvien dzīvo PMIC “Mucenieki”, bet varētu tuvākajā laikā centru atstāt, jo privātpersona no NVO ir uzņēmusies šai ģimenei uz laiku nodrošināt dzīvesvietu.

Ņemot vērā līdzīgu situāciju iespējamu atkārtošanās arī nākotnē, ir nepieciešama koordinēta atbildīgo valsts institūciju sadarbība.

“Šeit nav runa par tūkstošiem, un ne pat par simtiem. Šobrīd tā ir neliela kopa cilvēku, kas atgriezti atpakaļ Latvijā. Bet jau tagad nav sistēmiska risinājuma. Valstij ir pēdējais brīdis, lai atrastu koordinētu un sistēmisku situācijas noregulējumu, jo nav izslēgts, ka Latvijā tiks atgriezti arī citi cilvēki, kuriem Latvija piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Ir vairāk nekā naivi iedomāties, ka visu smagumu uz saviem pleciem paņems nevalstiskās organizācijas” ir pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.

 

Diskusijā savu dalību apstiprinājuši:

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa
Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultatnte Māra Sīmane
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze
Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Mareks Hoņavko
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta Cilvēkkapitāla attīstības nodaļas vadītāja Jana Radvila – Kozlovska,
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks
Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere
Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Alda Sebre
VARAM Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja Dzintra Muzikante
Kā arī NVO pārstāvji

 

Apaļā galda diskusijas darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi:

1) saziņa starp valsts atbildīgajām iestādēm par atgrieztajiem ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši starptautisko aizsardzību. Informācijas apmaiņa par mazaizsargātajām personu grupām (ģimenēm ar bērniem, personām ar īpašām vajadzībām, vecāka gadagājuma personām u.c.);

2) sociālās palīdzības sniegšanas iespēja atgrieztajiem ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši starptautisko aizsardzību un kuriem nepieciešams valsts atbalsts;

3) integrācijas pasākumu pieejamība, mentora pakalpojuma trūkums pēc atgriešanas valstī, sociālā darbinieka palīdzības pieejamība;

4) izmitināšanas jautājuma risināšana atgrieztajiem ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši starptautisko aizsardzību. ES fondu izmantošanas iespējas starptautiskās aizsardzības saņēmēju atbalstam mājokļa jautājumā.

 

2015.gada 20.jūlijā ES Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes laikā tika panākta politiska vienošanās, solidarizējoties ar trešajām valstīm, uz ES no trešajām valstīm pārvietot 20 000 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

 

Saskaņā ar vienošanos Latvija divu gadu laikā (līdz 2017.gada 26.septembrim) uzņēmās saistības pārvietot no trešajām valstīm un ES dalībvalstīm kopumā 776 personas. Latvija šajā procesā izvēlējās uzņemt un atbalstīja arī ģimenes ar bērniem.

Laika posmā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.jūnijam starptautiskās aizsardzības statuss kopumā piešķirts 584 personām, no kurām bēgļa statuss 138 personām (no tām 10 personas, kas tika pārvietotas uz Latviju ES pārvietošanas programmas ietvaros, turpmāk – pārvietotās personas), un alternatīvais statuss 446 personām, no kurām 358 – pārvietotās personas

Uz 2019.gada 1.jūliju pārvietošanas programmu ietvaros Latvija kopumā ir uzņēmusi 374 personas, no kurām 195 bija pieaugušie un 179 bērni.

Lai arī pamatā pārvietotie patvēruma meklētāji Latvijā saņēma starptautisko aizsardzību, tomēr lielākā daļa šo personu izvēlējās valsti pamest.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL