Kas ir rasisms un vai tas ir aktuāls arī Latvijā?

Ievadam, kas ir rase - rase ir klasifikācijas sistēma, pēc kuras cilvēkus iedala lielās grupās pēc anatomijas, kultūras, etniskuma, ģenētikas, ģeogrāfijas, vēstures, lingvistikas, reliģijas un vai sociālās piederības. Tā ir cilvēku grupa ar kopīgu izcelšanos un kopīgām iedzimtām ārējām fiziskām pazīmēm, piemēram, acu, matu, ādas krāsu. Parasti izdala trīs lielās rases: eiropeīdo, mongoloīdo un ekvatoriālo rasi. Vēl tiek izdalītas dažādas lielās un mazās jeb lokālās rases. Katras rases pārstāvju atšķirīgo fizisko pazīmju veidošanās notikusi pakāpeniski un ilga procesa rezultātā.

Cilvēkus iedalīšana atšķirīgās grupās parasti notiek, izmantojot par kritēriju kādu viegli konstatējamu pazīmi, piemēram, ādas krāsu. Tomēr šāda iedalīšana vēl nav uzskatāma par rasismu.

 

Kas ir rasisms un rasu diskriminācija?

 

Klasiskā izpratnē rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem, bet vēsturiski šo terminu izmantojuši, apzīmējot arī procesu, kad viena etniskā grupa tiek uzskatīta par mazvērtīgāku salīdzinājumā ar citu. Tā kā rase ir īpašība, ko iegūstam iedzimtības ceļā no saviem priekštečiem, tad rasisms ir domājams kā uzskats, ka kāds cilvēks ir labāks par citu, tikai tāpēc, ka viņam bijuši tādi priekšteči. Rasu definīcijas laika gaitā ir mainījušās, pielāgojoties konkrētās laiktelpas sociālajām un politiskajām idejām. Pēc rasisma teorijas augstākas rases pārstāvjus sauc par āriešu rasi. To izmantoja Trešais reihs: Ādolfs Hitlers uzskatīja, ka ģermāņi (vācieši) ir ārieši, kuriem jāvalda pār citiem āriešiem un vēl jo vairāk pār neāriešiem. Balstoties uz šo uzskatu, viņi masveidā iznīcināja ebreju, poļu, baltkrievu u.c. tautību cilvēkus okupētajās teritorijās. Vēstorē rodas arī tāds laika posms, kad ASV imigrācijas samazināšanas nolūkos uzstāja, ka īri ir zemākas rases pārstāvji (nevis "baltie"). Un te ir acīmredzams iemesls rasu dalījumam - vēlme subordinēt un klasificēt cilvēkus augstākas un zemākas kārtas pārstāvjos.

Rasism ir cilvēka (neatkarīgi no rases) noniecināšna. Vēršanās  pret rasismu ir iestāšanās par  cilvēku kā vērtību.

Rasu diskriminācija nozīmē jebkuru atšķirību, izņēmumu, ierobežojumu vai priekšrocību, kuri pamatojas uz rases, ādas krāsas, ģints, nacionālās vai etniskās izcelšanās principiem un kuru mērķis vai sekas ir iznīcināt vai mazināt cilvēka tiesību un pamatbrīvību atzīšanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras vai jebkurā citā sabiedrības dzīves jomā, kā arī šo tiesību un pamatbrīvību izmantošanu vai realizēšanu uz vienlīdzības pamatiem. [1]

Rasu diskriminācija nav vairs koncepts jeb uzskats, ka viens ir mazvērtīgāks par otru, tā ir konkrēta rīcība, kas vērsta pret konkrētu rasi, un var izpausties tiešā vai netiešā diskriminācijā, personas aizskaršanā (angliski - harassment) vai aicinājumā diskriminēt citas rases personu. Piemēram,  nepieņemt darbā ķīniešus vai nelaist izklaides klubos visus, kas ir tumšādaini.

Neiecietībai pret citas rases, tautības, reliģijas pārstāvjiem, pret citādajiem, nav tikai lokāls raksturs, tā ir pasaules mēroga problēma, ko periodiski varam novērot pasaules mediju ziņās. Šis jautājums tiek regulāri aktualizēts, neiecietības novēršanai tiek veidotas organizācijas, kustības,  tērēti milzīgi līdzekļi tās seku likvidēšanai un sabiedrības izglītošanai.

 

Kāda ir situācija Latvijā?

 

Ja palūkojamies uz rasismu un rasu diskrimināciju Latvijas kontekstā, šī problēma mums nav sveša, un par to liecina sabiedriskās domas aptaujas un padziļinātie pētījumi. Piemēram piesaucami pētījumi, ko pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma 2017. un 2019.gadā veica SKDS[2]. No minētajiem pētījumiem izriet, ka Latvijas iedzīvotājiem ir aizspriedumi pret patvēruma meklētājiem un citu rasu pārstāvjiem. Lai arī aptauja liecināja, ka mūsu valsts iedzīvotājiem nav bijusi negatīva pieredze saskarsmē ar citu rasu pārstāvjiem (afgāņiem, sīriešiem, pakistāņiem, afrikāņiem, indiešiem, ķīniešiem), tomēr, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa, vidēji vairāk kā 82 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņi negribētu, lai citas izcelsmes cilvēki kļūtu par kaimiņiem, ģimenes locekļiem vai darba biedriem. Šādi rezultāta raisa pamatotas bažas, jo neiecietība kā agresijas forma sākotnēji var būt latenta jeb slēpta, bet nav izslēgts, ka pie kādiem apstākļiem  tā var transformēties tiešā fiziskā un emocionālā agresijā pret citas rases, tautības cilvēkiem. Jautājums būs tikai, kas varētu būt šīs agresijas “aizdedze” - sociālā neaizsargātība, nabadzība, radikāli noskaņotu grupu nekontrolēta darbība valsts teritorijā.

Latvijā normatīvo aktu līmenī ir nostiprināti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai nepieļautu šādu agresiju ne tikai ikdienas ritumā, bet arī novērstu to digitālajā vidē:

  • rasu diskriminācijas un rasistisku izpausmju nepieļaujamību mums primāri garantē Satversmes 91.pants (diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes aizliegums),  
  • rasu diskriminācijas un rasisma apkarošanas nolūkā Latvija ir parakstīju un ratificējusi vairākus starptautiskos līgumus, kuru mērķis ir novērst rasismu un rasu diskrimināciju,
  •  ANO Starptautiskā konvencija par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu, Konvencija par kibernoziegumiem,
  • Latvijai ir saistošs Eiropas Savienības normatīvais regulējums, kas nepieļauj šādu diskrimināciju un cilvēku šķirošanu atkarībā no to izcelsmes,
  • vēl var pieminēt Krimināllikuma 71.pantu “Genocīds” un 78.pantu “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”, kas vērsti uz šīs parādības izskaušanu, kā arī Darba likuma 7.pantu un citi tiesību akti.

 

Kāds rekomendācijas Latvijai izteikusi ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja?

 

Ņemot vērā, ka  Latvija ir pievienojusies Starptautiskajai konvencijai par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu, Latvija regulāri ziņo par situāciju valstī rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Pēc šiem ziņojumiem Latvija ir saņēmusi vairākas rekomendācijas. ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas pēdējā paziņojumā, kas sniegts, atbildot uz  Latvijas Republikas kārtējo apvienoto sesto-divpadsmito ziņojumu[3] par Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam[4], Latvijai tiek rekomendēts, piemēram:

- uzlabot statistikas datu apkopošanu, kurā tiktu atspoguļota dažādām etniskajām grupām piederošo cilvēku sociālo un ekonomisko tiesību realizācija;

- pilnībā iestrādāt savos tiesību aktos rasu diskriminācijas definīciju, kādu to paredz Konvencijas 1.panta 1.punkts, kā arī pieņemt visaptverošu likumu par cīņu pret diskrimināciju [“jumta likums”];

- Komiteja pauda bažas par to, ka neoficiālie dati liecina par augstāku naidu runas noziegumu skaitu, nekā tiek ziņots, un sabiedrības zemo aktivitāti ziņot tiesībsargājošajām institūcijām. Šajā kontekstā Latvija tika aicināta pārskatīt normatīvā regulējuma pietiekamību, lai cīnītos ar naida runu, t.sk. internetā;

- ratificēt Eiropas konvenciju par pilsonību.

Tāpat rekomendācijas bija sniegtas attiecībā uz romu tautības cilvēku sociālās stigmatizācijas un stereotipiskās attieksmes novēršanu, kā arī ksenofobiskās attieksmes pret bēgļiem izskaušanu sabiedrības izglītošanas pasākumu ietvaros.

 

 Ko tiesībsargs ir darījis un var darīt, lai mazinātu rasismu un rasu diskrimināciju?

 

Ko tiesībsargs līdz šim ir paveicis:

2009.gadā tiesībsargs veica mācības policijas darbiniekiem par šo gadījumu izmeklēšanu, un ir vērojama izpratnes palielināšanās rasistiski motivētu noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā un izmeklēšanā;

2010.gadā tiesībsargs vērsās pie Latvijas naktsklubiem, norādot uz normatīvo regulējumu un aizliegumu šķirot apmeklētājus pēc rases un etniskās piederības, kad tiem publiski piedāvā preces un pakalpojumus. Šīs informācijas kampaņas rezultātā 2010.gadā saņemta tikai viena sūdzība par diskriminācijas aizliegumu uz rasu un tautības pamata pieejā precēm un pakalpojumiem, ārvalstniekam liedzot apmeklēt izklaides iestādi;

*2011. gadā tiesībsargs lielu uzmanību pievērsa internetā publicētu naida runu un rasu naidu saturošu izteicienu mazināšanai. 2011. gadā tiesībsargs sniedza 13 eksperta atzinumus Drošības policijai par naida runu internetā, interneta portāla komentāros.

2011. gada 16. novembrī  ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu un RSU un LU mācībspēku līdzdalību diskriminācijas un neiecietības, tajā skaitā naida runas mazināšanai iecietības dienas ietvaros tika atklāts interneta portālu komentāros paustās neiecietības monitoringa instrumentu „Agresivitātes indekss”. Ar šī pētniecības instrumenta palīdzību ir iespējams novērtēt auditorijas komunikāciju un reakciju uz aktuāliem notikumiem. Indekss uzrāda auditorijas reakciju uz dažādiem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem, biežāk lietotos „agresīvos” vārdus, komentēšanas kultūru un citas interesantas kopsakarības.

Neiecietība sociālajos portālos un interneta diskusijās bija arī viens no tiesībsarga 2011. gada konferences diskusijas tematiem. Tiesībsarga konferencē 2011. gada 8. decembrī tika runāts par faktiskām situācijas uzlabošanas iespējām un diskutēts par normatīvā regulējuma uzlabošanas nepieciešamību.

2011. gadā saņemti ārvalstnieku mutvārdu un rakstveida iesniegumi par neielaišanu izklaides vietās un atšķirīgas samaksas noteikšanu par piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Tiesībsargs ir norādījis klubu vadībai, ka gadījumi, kad ārvalstniekam tiek liegta ieeja klubā, tiek noteikta ieejas maksa klubā, savukārt vietējie iedzīvotāji tiek ielaisti klubā un viņiem ieejas maksa netiek noteikta, ir tieša diskriminācija uz rases un etniskās piederības pamata. Tāpat nav pieļaujama atšķirīgas samaksas noteikšana ārvalstniekiem un vietējo iedzīvotāju diskriminācija tādēļ, ka viņš/viņa ir kopā ar ārvalstnieku. 

2012.gadā  tiesībsargs izveidoja apmācību programma policijas darbiniekiem par praktiskiem cilvēktiesību jautājumiem, tostarp naida noziegumu sastāvu. 2012.gadā tiesībsargs strādājis pie profesionāļu izglītības pilnveidošanas par cilvēktiesību saturu, tostarp diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem un naida noziegumu sastāvu.

2012.gadā tiesībsargs konstatēja diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu sakarā ar rasu naidu saturošu izteicienu lietošanu Kanāla 2 autorraidījumos, televīzijas tiešsaistē pieļauti aizskaroši izteicieni: „Lingitai jābrauc prom uz Āfriku un jālasa banāni”. Izteicienā tiešā veidā tika norādīts, ka Lingita Latvijā nav vēlama tās izcelsmes dēļ, ka dziedātājai ir jādodas uz citu kontinentu, kas pārkāpa Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta 3.punktā noteikto: „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ”.

2015.gadā  tiesībsargs ir konstatējis diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu pārbaudes lietā saistībā ar incidentu, kad jaunieši (trīs meitenes un divi puiši, trim personām tumšāka ādas krāsa) devās uz klubu, tomēr minētajām personām netika atļauts tur ieiet, jo apsardzes darbinieks norādīja uz zīmi „Privāts pasākums”. Vienlaikus vietējie iedzīvotāji klubā tika ielaisti nekavējoties. Kluba sniegtais pamatojums tiesībsargam nebija pietiekams, lai pārliecinātos, ka diskriminācijas aizlieguma fakts nav noticis. Līdz ar to tiesībsargs konstatēja diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu etniskās piederības un rases dēļ.

2019.gadā Tiesībsarga biroja pārstāvji novadīja izglītojošu lekciju par diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu NVO un valsts institūciju darbiniekiem.

 

Kā cīnīties pret rasismu un rasu diskrimināciju?

 

Latvijas populācija nav salīdzināma ar tādām valstīm kā Francija, Beļģija, Anglija, ASV. Etniski, citu rasu pārstāvji nav daudz mūsu populācijā, ar ko skaidrojams, ka Tiesībsarga biroja rīcībā nav daudz sūdzību. Bet tas nenozīmē, ka aizspriedumi nepastāv un ka cilvēki  viegli pieņemtu citas rases, tautības pārstāvjus savā vidē (uz to norāda iepriekšminētie pētījuma dati). Tiesībsarga birojs ir konstatējis gadījumus no NVO ziņojumiem, kad atsaka izīrēt dzīvokli tumšādainiem cilvēkiem.

Jebkura veida, tai skaitā rasu, diskriminācijas novēršanai ir intensīvi jāstrādā ar sabiedrību, tā ir jāizglīto. Vislabāk to sākt ar skolas solu, un šim jautājumam jābūt iekļautam skolu mācību programmās. Ar atseviķām vienas reizes sabiedrības izglītošanas kampaņām, rasismu un rasu diskrimināciju izskaut ir teju neiespējami. Tam ir jābūt ilgstošam un koordinētam aktivitāšu kopumam  vairāku gadu garumā ar konkrēti noteiktiem sasniedzamiem mērķiem.

 

Vai pēdējo gadu laikā Tiesībsarga birojā ir bijuši iesniegumi par rasismu vai rasu diskrimināciju?  

 

Iesniegumi un sūdzības par šo tēmu Tiesībsarga birojā izsenis ir bijuši  ļoti maz.  Tiesībsargs aicina aizskartās puses, kas saskārušās ar rasismu vai rasu diskrimināciju,  savu tiesību  aizsardzībai vērsties pie tiesībsarga – tiesībsargs sniegs nepieciešamo atbalstu.

Atzīmējams, ka pēdējos gados birojā saņeti e-pasta iesniegumi par rasistiskiem izteikumiem – naida runu  internetā. Iedzīvotāji jautā, kur vērsties, ko darīt. Te varētu palīdzēt skaidrojums, kā noskaidrot anonīmā komentētāja identitāti, ja komentārs aizskāris personas godu un cieņu?

Rasisma un tam līdzīgu aizspriedumu iedīgļi ir cilvēku prātos un sirdīs, un to izmainīt ir ilgs, regulārs un pacietību prasošs darbs, kurā ikvienam sabiedrības loceklim jāgrib iepazīt citādo un mainīties. Tiesībsargs pauž cerību, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta sirdssabiedrība, kura gatava ne tikai mesties palīgā saviem iedzīvotājiem, bet spēs ar laika lūkoties uz citu rasu, tautību, reliģijas  pārstāvjiem bez aizspriedumiem un naida.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL