Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepazīsies ar Tiesībsarga biroja pētījumu „Bilingvālā izglītība”

Otrdien, 28. oktobrī, plkst. 10.00, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepazīsies ar Tiesībsarga biroja pētījumu "Bilingvālā izglītība".

Tiesībsarga birojs 2013.gada nogalē uzsāka apjomīgu pētījumu par bilingvālo izglītību. Izpētē iekļauts ne tikai nacionālais un starptautiskais normatīvais regulējums, dažādu starptautisku organizāciju rekomendācijas, bet arī faktiskās situācijas izpēte mazākumtautību skolās Latvijā un ārvalstu pieredze.

Noslēdzot apjomīgo bilingvālās izglītības pētījumu, galvenie secinājumi ir:

  • Izglītības procesa kvalitātes nodrošināšana ir primārais, kam šobrīd pievēršama uzmanība. Konstatēts kontroles trūkums par mācību programmu īstenošanu (tostarp bilingvālās metodikas). Nepieciešams izstrādāt metodoloģiju, kā konstatēt, vai bilingvālā mācību stundā valsts un mazākumtautības valodas tiek lietotas atbilstoši proporcijai.
  • Nepieciešams palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs par:
    • mazākumtautību valodas, kultūras apmācību, valsts valodas lietojumu, izglītības procesa kvalitāti;
    • tādu skolotāju nodarbināšanu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
  • Nepieciešams nodrošināt apmācības mazākumtautību skolotājiem latviešu valodas lietojuma un mazākumtautību valodas lietojuma, bilingvālās metodikas uzlabošanai.
  • Tika novērota cēloņsakarība starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju pret valsts valodas nepieciešamību un bērnu valsts valodas zināšanu līmeni. 
  • Visām mazākumtautībām nav vienlīdzīga pieeja attiecībā uz eksāmenu kārtošanu. 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība" šobrīd noteic, ka "9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties eksāmena materiāla valodu – latviešu vai krievu valodu (izņemot eksāmenos valodu mācību priekšmetos)". Tas nozīmē, ka pārējām mazākumtautībām, izņemot krievus, nav iespēja kārtot eksāmenus savā valodā.
  • Mazākumtautību literatūras, kultūras, valodas apguve nodrošināma bez identitātes draudiem, lai mazākumtautības valsts valodas apguvi neuztvertu kā apdraudējumu savai identitātei, bet kā vērtību.
  • Nepieciešams visām mazākumtautībām nodrošināt vienlīdzīgas tiesības apgūt savas mazākumtautības valodu, īpašu uzmanību pievērošot vēsturiski atstumtajai mazākumtautībai – romiem.

Ar pētījuma pilnu tekstu, secinājumiem un priekšlikumiem iespējams iepazīties Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sēdi aicināti Latvijas Republikas tiesībsarga, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latviešu valodas aģentūras un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL