Sociālā realitāte kavē politiķus uzņemties atbildību

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati.

Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu.

Tiesībsargs Juris Jansons jau iepriekš aicināja Saeimu un atbildīgo ministriju Pārskatītās hartas pantu par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu iekļaut ratificējamo pantu skaitā. Tiesībsargs: „Ir nepārprotami skaidrs, ka valdība zina, kādam jābūt valsts noteiktās minimālās darba algas apmēram. Bet tā vietā, lai palielinātu šobrīd noteikto apmēru no 200 latiem uz vismaz 303 latiem, valsts izvēlas nogaidošās nerisināšanas pieeju.”

Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Pēc šodien Saeimas Ārlietu komisijā izskanējušā, tas skartu vismaz 35 procentus strādājošo. Palielinot minimālo algu līdz reālam un taisnīgam minimālajam atlīdzības līmenim, mazinātu sociālo spriedzi, proti, motivētu cilvēkus, kas dzīvo no sociāliem pabalstiem, meklēt darbu, paaugstinot nodarbinātības rādītājus.

„Būtiskāk ir uzlabot sociālo realitāti, nevis tikai statistiku. Statistika nevar būt pašmērķis. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta nav labo darbu saraksts, bet gan programma, uz kuru ir jātiecas ar konkrētu rīcības plānu un darbībām,” piebilst J.Jansons.

No tiesībsarga viedokļa pozitīvi vērtējams, ka Saeimas Ārlietu komisijā vienbalsīgi tika atbalstīts ratificēt hartas 17.pantu, kas nosaka bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tajā skaitā nodrošinot bērnus un jauniešus ar bezmaksas pamatskolas un vidusskolas izglītību, kā arī veicinot regulāru skolas apmeklējumu.

Taču kritiski jāvērtē to, ka bailes no Eiropas Padomes institūciju brīdinājumiem par hartas nepildīšanu attur valsti uzņemties konkrētas saistības, kas uzlabotu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanu.

Šobrīd Saeimā tiek skatīts jautājums par Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, kas visticamāk tiks ratificēta nevis pilnībā, bet ratificējot tikai atsevišķus hartas pantus. Un tādēļ norit debates tieši par to, kurus pantus un to punktus ratificēt.

Jau 2012.gada februārī tiesībsargs aicināja Saeimu un Labklājības ministriju atbalstīt Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas arī 4., 12., 15., 17., 23., 30. un 31.pantu ratifikāciju.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL