Šodien Satversmes tiesa uzsāk skatīt tiesībsarga pieteikumu par VSNP neatbilstību Satversmei

Otrdien, 2.jūnijā, tiesībsargs uzrunās Satversmes tiesu lietā, kura skatīs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēra neatbilstību Satversmei. Ikvienam ir iespēja sekot līdzi tiesas sēdes tiešraidei šeit.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts cilvēkiem pensijas vecumā un pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nevar saņemt sociālās apdrošināšanas sistēmas sniegto atbalstu un kuri pamatotu iemeslu dēļ nespēj patstāvīgi gūt ienākumus. Šī pabalsta mērķis ir nodrošināt attiecīgo personu pamatvajadzības – ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību.

Ar šī gada 1.janvāri VSNP tiek noteikts šādā apmērā:

 

•       personām ar III invaliditātes grupu – 80 eiro mēnesī jeb 2,67 eiro dienā;
•       personām ar II invaliditātes grupu – 96 eiro mēnesī jeb 3,20 eiro dienā;
•       personām ar I invaliditātes grupu – 104 eiro mēnesī jeb 3,47 eiro dienā;
•       personām, kurām ir invaliditāte kopš bērnības ar III invaliditātes grupu – 122,69 eiro mēnesī jeb 4,09 eiro dienā;
•       personām, kurām ir invaliditāte kopš bērnības ar II invaliditātes grupu – 147,23 eiro mēnesī jeb 4,91 eiro dienā;
•       personām, kurām ir invaliditāte kopš bērnības ar I invaliditātes grupu – 159,50 eiro mēnesī jeb 5,32 eiro dienā;
•       personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju - 64,03 eiro mēnesī jeb 2,13 eiro dienā.



Kāds tad ir sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju portrets? No VSAA datiem redzams, ka nemainīgi vairāku gadu griezumā absolūti lielākā daļa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju ir personas ar invaliditāti, no kurām 2/3 ir personas ar invaliditāti kopš bērnības. Tikai neliela daļa ir pensijas vecuma cilvēki. Piemēram, 2020. gada aprīļa beigās 90% jeb 17`614 cilvēki no visiem 19`503 valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir personas ar invaliditāti. 8% jeb 1636 cilvēki ir pensijas vecumu sasniegušas personas. Būtiski uzsvērt, ka no visiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, kas ir personas ar invaliditāti 69 % jeb 12`215 cilvēki ir personas ar invaliditāti kopš bērnības, kas attiecīgi ir 63 % no visa sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaita.

Latvija saskaņā ar Pasaules Bankas novērtējumu ir atzīta par valsti ar augstiem ienākumiem. Tādējādi, pamatojoties uz Pasaules Bankas izvērtējumu, Latvijā nabadzības robežvērtībai būtu jābūt 19,79 eiro dienā jeb 594 eiro mēnesī. Bet absolūtās nabadzības līmenis 2015.gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,72 eiro dienā. Neskatoties uz to, atbilstoši Latvijas valdības priekšstatiem pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai jāiztiek vien ar 2,13 eiro dienā (64,03 eiro/30 dienas mēnesī). Ar absolūtas nabadzības iztikas līdzekļiem, piemēram, 2018.gada beigās Latvijā bija jāiztiek 3 509 cilvēkiem.

Eiropas Komisijas finansētā pētījumā “Eiropas Budžeta paraugu tīkls” (2015.gadā) tika konstatēts, ka mēneša budžets, kas vajadzīgs veselīgam uzturam Latvijā, ir 153 eiro vienai personai un 574 eiro ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni. Modelējot situāciju un attiecinot uz pētījumā konstatētajiem budžeta izdevumiem pārtikai Centrālās statistikas pārvaldes publicēto cenu pieauguma īpatsvaru (7.1% ) kopš 2015.gada tikai precēm, var pieņemt, ka vienai personai 2019.gada vidū veselīgas pārtikas iegādei ir nepieciešams jau 163,86 eiro un ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, 614,75 eiro.

Tas tikai nozīmē, ka VSNP nesedz pat visas veselīgai pārtikai nepieciešamās izmaksas, par pārējo pamatvajadzību izdevumu segšanu nemaz nerunājot.

Papildus tam nav mazsvarīgs fakts, ka pati valdība jau 2014.gadā atzīst, ka VSNP minimālais apmērs nav pietiekams. Līdzīgu viedokli paudušas arī starptautiskās organizācijas.
Atsevišķos gadījumos valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji var pretendēt uz citu sociālo palīdzību – dzīvokļa pabalstu un pašvaldības brīvās iniciatīvas pabalstu, piemēram, uz pabalstiem veselības aprūpei un izglītības ieguvei.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, 2018. gadā dzīvokļa pabalsts vienai ģimenei (mājsaimniecībai) tika izmaksāts 277 eiro gadā, savukārt vienai personai – 179 eiro gadā. Savukārt atsaucoties uz statistikas datiem, 2018. gadā mājokļa izdevumi vidēji bija 150 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību. Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 162 eiro mēnesī, bet Rīgā ievērojami vairāk – 241 eiro mēnesī.
Vienlaikus tiesībsargs ir konstatējis, ka tieši mājokļa uzturēšanas izdevumus iedzīvotāji uzskata par visbūtiskākajiem, kas noteikti ir apmaksājami. Lai nosegtu šos izdevumus, daļa iedzīvotāju nevar atļauties pienācīgu uzturu un veselības aprūpes pakalpojumus, tai skaitā iegādāties nepieciešamās zāles.

Savukārt attiecībā uz veselības aprūpei mērķētiem pašvaldības pabalstiem, jāņem vērā kopējās tendences veselības aprūpes pieejamībā, proti - lai arī veselības aprūpes sistēma personai garantē iespējas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pat paredzot trūcīgām personām atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājumiem, tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā pacientu tiešie maksājumi, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem, ir ļoti augsti, kas negatīvi ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un pacientu līdzestību ārstēšanas procesā. Slikts veselības stāvoklis un tā pašvērtējums tieši korelē ar mazākiem mājsaimniecību ienākumiem.

Iepriekš minētais liecina, ka valdības noteiktais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav pietiekams, lai vismaz daļēji nodrošinātu pamatvajadzības.

Tiesībsarga pieteikums Satversmes tiesai pieejams šeit. 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL