Šokējoši mazs iedzīvotāju skaits diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību uzskata par taisnīgu

Jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% aptaujāto, bet par taisnīgu – vien 6,4% aptaujāto. Tas ir bīstams signāls, kas var brīdināt par sabiedrības atbalsta palielināšanos ēnu ekonomikai.

Nepiepildītas gaidas var būt kā pamats sabiedrības nākamajam neuzticēšanās un vilšanās sajūtu vilnim valstij. Šis ir ļoti bīstams pavērsiens, jo jebkura nodokļu maksātāja vilšanās palīdz tam attaisnot nodokļu nemaksāšanu un līdz ar to arī veicina ēnu ekonomiku.

Veiktajā aptaujā 54% respondentu uzskata savu informētību par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu par pietiekamu. Savukārt tikai 35% respondentu norāda, ka ir arī zinoši par to, bet 48% respondentu uzskata, ka viņu zināšanas šajā jautājumā nav pietiekamas. Šāda situācija nākotnē var novest pie problēmām, sastādot gada ienākumu deklarāciju, jo faktiskā izpratne par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu neatbilst iedomai par zināšanām.

Uz potenciālo sabiedrības vilšanos jaunajā nodokļu sistēmā un pēc tam arī valstī, norāda uzmanības vērts fakts. No vienas puses, 78% respondentu uzskata, ka neapliekamais minimums ir jāpiemēro uzreiz, katru mēnesi, aprēķinot darba algu. Bet pēc tam, kad respondentam tiek izskaidrotas jaunās kārtības „ēnas puses”, vairs tikai neliela daļa no respondentiem (13%) uzskata, ka jaunā sistēma ir veiksmīga. Bet 41% uzskata, ka vēsturiskā sistēma (kad bija nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju), skatoties no seku viedokļa, ir labāka.

Šobrīd diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots katru mēnesi un cilvēks naudas izteiksmē to var izjust uzreiz. Taču, ja ienākumi ir palielinājušies, var izveidoties situācija, ka nodokļu maksātājs paliek parādā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo neapliekamo minumu piemēro, pamatojoties uz novecojušiem datiem. Minētais nozīmē, ka cilvēkam ir pienākums sekot nodokļu nomaksai un iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja veidojas parāds, tāpat tas nozīmē, ka šo pienākumu neizpildes gadījumā valsts varēs parādu piedzīt un sodīt par deklarācijas neiesniegšanu.

 „Šī savstarpējā pretruna norāda, ka cilvēki ir apmaldījušies starp it kā veiksmes stāstu un reformas ieviesēju solītajiem labumiem, un tām sekām, ar kurām reāli tie saskarsies jau pavisam drīz - martā,” norāda tiesībsargs Juris Jansons, piebilstot, „es neizslēdzu, ka lielai Latvijas sabiedrības daļai, šī būs „cieta piezemēšanās jaunajā realitātē”.”

96% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka nodokļu sistēmai ir jābūt tādai, ka to saprot ikviens nodokļu maksātājs pat bez specializētām zināšanām, nevis tādai, ka visas neskaidrības par nodokļiem ir jāprasa grāmatvedim vai nodokļu konsultantam.

Pētījumā novērojams, ka respondenti ar lielākiem ienākumiem ir informētāki un zinošāki par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu nekā personas ar vidējiem vai mazākiem ienākumiem. Tas norāda, ka tieši šī sabiedrības grupa (ar vidējiem un maziem ienākumiem), kas arī ir skaitliski vislielākā, potenciāli var nonākt neapskaužamā situācijā – ka savas nezināšanas dēļ var kļūt par nodokļu parādnieku, nespējot orientēties jaunās nodokļu politikas līkločos, kā arī saskarties ar ievērojamu izaicinājumu salīdzinoši īsā laikā samaksāt aprēķināto nodokļu parādu.

No visiem respondentiem, kas norādīja, ka ir informēti par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, 81% respondentu uzskata, ka sistēma būtu jāpilnveido. Par sociāli taisnīgu to uzskata tikai 29% respondentu. 39% respondentu nepietiek informācijas, lai varētu vērtēt, vai esošā sistēma ir sarežģīti administrējama.

20. februāri visā pasaulē atzīmē kā Pasaules sociālā taisnīguma dienu. Tādēļ šajā dienā tiesībsargs publisko aptaujas “Par iedzīvotāju informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu” datus (aptaujas pilns teksts pieejams Tiesībsarga biroja mājaslapā). Savukārt pēc nedēļas, 27. februārī tiesībsargs organizēs preses konferenci, kurā iepazīstinās ar apjomīgas izpētes datiem un secināto, vai nodokļu reforma ar izmaiņām neapliekamā minimuma, IIN atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanā palielina cilvēku ienākumus un mazina nevienlīdzību.

Tiesībsargs kopā ar Latvijas Universitātes pētniekiem laika posmā no 2018. gada 10. līdz 21. oktobrim veica iedzīvotāju aptauju “Par iedzīvotāju informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu”. Aptaujā piedalījās 1512 respondentu. Šī aptauja veikta lielākas izpētes ietvaros par jaunās nodokļu reformas izmaiņām neapliekamā minimuma, IIN atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanā, noskaidrojot, vai tā rezultātā palielinās cilvēku ienākumi un mazinās nevienlīdzība.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL