Tiesībsarga biroja pārbaudes vizīte VSIA “Piejūras slimnīca”

Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece, Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vadītāja  un Tiesībsarga biroja pieaicinātā eksperte – sertificēta psihiatre bez iepriekšēja brīdinājuma 2020. gada 30. jūlijā veica pārbaudes vizīti VSIA “Piejūras slimnīca” (turpmāk– Slimnīca).

Pārbaudes vizītes mērķis bija iegūt aktuālo informāciju par sekojošiem cilvēktiesību nodrošināšanas aspektiem:

 

pacientu iestāšanās stacionārā un informētās piekrišanas sniegšanas prasību ievērošana;

 

 pacientiem piemēroto ierobežojošo līdzekļu pamatojums un dokumentēšana;

 

 pacientu videonovērošanas aspekti.

 

Vizītes laikā tiesībsarga pārstāvji tikās ar Slimnīcas galveno ārsti  Eviju Siliņu, kā arī Tiesībsarga biroja pārstāvjiem tika nodrošināta iespēja iepazīties ar  Slimnīcas iekšējiem normatīvajiem aktiem, stacionārā ārstēto  pacientu medicīnisko dokumentāciju un veikt pārrunas ar Slimnīcas nodaļu medicīnisko personālu un sarunāties ar pacientiem.

Saskaņā ar Slimnīcas administrācijas mutvārdos sniegto informāciju  gultu skaits slimnīcā šogad samazināts līdz 95, bet vizītes dienā Slimnīcā uzturējās 102 pacienti.

Vizītes laikā tika konstatēts, ka Slimnīcā ir veikti virkne uzlabojumu kopš iepriekšējās vizītes 2017.gadā, tomēr joprojām ir nepieciešams pilnveidot atsevišķus pacientu tiesību ievērošanas aspektus. Piemēram, Tiesībsarga pārstāvji atkārtoti konstatēja, ka gadījumos, ja pacients tiek atvests ar neatliekamo medicīnisko palīdzību un policijas darbinieku iesaisti, pacientu medicīniskajās kartēs iztrūkst policijas darbinieku ziņojumi par notikušā apstākļiem un iemesliem, kādēļ pacients ir nogādāts slimnīcā. Šī informācija ir nepieciešama un būtiska, it īpaši situācijās, ja lēmumu par pacienta ārstēšanu pret viņa gribu vēlāk vērtē tiesa. Slimnīcas administrācija informēja, ka sadarbība ar Valsts policiju vērtējama kritiski, jo policijas darbinieki arī pēc ārstu lūguma nereti atsakās sniegt ziņojumus, kā to paredz likums.

Tāpat tika konstatēts, ka tikko uzņemtajiem pacientiem, netiek izsniegts nekāds informatīva rakstura materiāls (bukleta, informatīvas lapas veidā), kurā būtu aprakstīta Slimnīcas iekšējā kārtība, uzskaitītas pacienta tiesības, sniegta informācija par iestādēm, kurām pacients varētu iesniegt sūdzības, kā arī apraksts par pacientu, sūdzību iesniegšanas/izskatīšanas procedūru. Tiesībsarga biroja pārstāvji aicināja Slimnīcas administrāciju izstrādāt šādu informatīvu materiālu.

Savukārt attiecībā uz ierobežojošo līdzekļu piemērošanu Tiesībsarga biroja pārstāvji konstatēja, ka Slimnīcai nepieciešams pilnveidot pastāvošo praksi. Ierobežojošos līdzekļus atbilstoši likumam drīkst piemērot tikai pacientiem, kuri Slimnīcā uzturas ar tiesas nolēmumu, tomēr praksē dažkārt tie tiek piemēroti arī brīvprātīgajiem pacietiem. Uzsverams, ka psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu, tādēļ brīvprātīgie pacienti ierobežojami tikai ar viņu piekrišanu. Tomēr, ja brīvprātīgam pacientam ierobežojošo līdzekļu piemērošana izrādās nepieciešama un pacients tai nepiekrīt, tādā gadījumā jāpārskata pacienta juridiskais statuss. Minētais nozīmē, ka jālemj jautājums par pacienta turpmāku ārstēšanu pret pacienta gribu, vai jāsaņem pacienta piekrišana turpmākai ārstēšanai tieši pēc ierobežojošo līdzekļu piemērošanas. Tiesībsarga biroja pārstāvji rekomendēja izstrādāt atkārtotas piekrišanas veidlapu.

Ņemot vērā, ka vizītes laikā tika saņemta informācija, ka Slimnīcā netiek veikta videonovērošana, šis jautājums netika plašāk diskutēts.

Tiesībsarga biroja pārstāvji ir gandarīti, ka Slimnīcas darbinieki vizītes laikā ir atsaucīgi informācijas sniegšanā, kā rezultātā sadarbība veidojas konstruktīva un uz cilvēktiesību standartiem orientēta.

Plašāk par pārbaudes laikā konstatēto tiks sagatavots tiesībsarga ziņojums.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL