Tiesībsarga viedoklis par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu

Tiesībsargs ir sagatavojis un tieslietu ministram nosūtījis viedokli par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu. Tiesībsarga viedoklis izstrādāts vēl  līdz Tieslietu ministrija nākusi klajā ar likumprojektu "Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums".  Tāpēc tiesībsarga vērtējums konceptuāli iezīmē robežas šāda likumprojekta izstrādei starptautisko cilvēktiesību standartu kontekstā un kritērijus, pie kādiem šāds likumprojekts būtu pieļaujams.

Ja likumprojekta paredzētais leģitīmais mērķis ir saglabāt Latvijai raksturīgo komunikāciju, tad būtu nepieciešama izpēte par šāda ierobežojuma nepieciešamību Latvijas kultūras telpā, respektīvi, vai seju aizsedzoša apģērba nēsāšana radītu draudus Latvijas konstitucionālajām vērtībām un iejauktos citu cilvēku tiesībās. Tiesībsargs secina, ka likumprojekts, kas paredzētu seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu būtiski ierobežo Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos personas tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz reliģijas brīvību, tādēļ šāds ierobežojuma izvērtējums būtu nepieciešams arī no sociologu, kulturologu un antropologu viedokļa. Tāpat būtu jāformulē šāda ierobežojuma atbilstība Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem. Arī soda noteikšanai par šāda aizlieguma neievērošana būtu būtiska nozīme ierobežojuma samērīguma vērtēšanai.[1]

Visbeidzot, ja pēc padziļinātas izpētes tiek skaidri konstatēta un pamatota seju aizsedzoša apģērba valkāšanas aizlieguma ierobežojuma nepieciešamība un atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām, būtu nepieciešama vadlīniju izstrāde, kā piemērot konkrētās tiesību normas, līdzīgi kā tas tika veikts Francijā, lai veicinātu skaidru un vienotu tiesību normu piemērošanu. Turklāt likumprojekta pieņemšanas gadījumā, būtu jālemj par atbildības paredzēšanu personām, kas piespiež citu personu šādu apģērbu valkāt, jo pretējā gadījuma var iestāties situācija, kad tiek sodīti piespiešanas upuri, nevis personas, kas apzināti neievēro likuma normas.[2]

 
Pilns tiesībsarga viedokļa teksts pieejams pievienotajā dokumentā.


[1] Tralmaka. I., Likumdevējs zem ECT lupas. Atsevišķi likumdošanas procesā nozīmīgi aspekti lietā "S.A.S. pret Franciju", Jurista Vārds, 09.02.2016., Nr.6(909)

[2] Written submission by the Human Rights Centre of Ghent University to ECtHR in case of Fouzia Dakir v.Belgium, Application No. 4619/12

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL