Tiesībsargs: "Normatīvo aktu līmenī nav skaidri atrisināta maksātnespējas tiesību un nodokļu tiesību pretruna"

Likumdevējs sācis risināt tiesībsarga izgaismotu problēmu attiecībā uz pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma, pārdodot nekustamo īpašumu maksātnespējas ietvaros.

Fiziskas personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, tai skaitā nekustamais īpašums, un iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

Likumdevējs ir paredzējis, ka no IIN nomaksas ir atbrīvoti tādi parādi, kas saistību dzēšanas procedūras ietvaros ir norakstāmi. Tāpat no IIN nomaksas ir atbrīvoti parādi, kas ir norakstāmi sakarā ar to, ka nav iesniegts kreditora prasījums. Savukārt kas attiecas uz bankrota procedūras ietvaros pārdotu nekustamo īpašumu – likums maksātnespējīgai fiziskai personai paredz pienākumu par to maksāt IIN.

Tiesībsargs uzskata, ka maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka arī bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums būtu atbrīvojams no IIN nomaksas līdzīgi kā saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Tam ir racionāls pamatojums – uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visā maksātnespējas procesā atgūt naudas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības, un īstenotu maksātnespējas procesa mērķi – atbrīvotu parādnieku no saistībām un maksimāli apmierinātu kreditoru intereses.

Tiesībsargs rekomendēja Saeimai veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar skaidru norādi, ka bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums, pārdodot kustamo un nekustamo īpašumu, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2018. gada 29. maija sēdē tiesībsarga secinājumus atzina par pamatotiem. Tomēr, tā kā Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai ir pretēji viedokļi par likuma izmaiņām, komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam, lai ministrijas līdz šī gada 3. septembrim vienojas par kopīgu nostāju. Vēlāk komisija lems par šī jautājuma virzīšanu atsevišķa likumprojekta ietvaros.

 

Pielikumā tiesībsarga atzinums.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL