Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-25-27J par starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-25-27J par starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu un Psihologu sertifikācijas padomes vēstule

Kurš pieteica un par ko?

Iesniedzēja vērsa tiesībsarga un citu atbildīgo iestāžu uzmanību uz iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem saistībā ar starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” (turpmāk – Bērna māja) ieviešanu Latvijā.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Iesniedzēja norādīja uz trūkumiem tiesību aktos un to piemērošanā, Bērna mājā organizējot bērnu, kuri ir cietuši no vardarbības, nopratināšanu un sniedzot viņiem sociālo rehabilitāciju.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Tiesībsargs jau 2016. gadā vērsa uzmanību, ka nepieciešams uzlabot vardarbībā cietušo bērnu pratināšanu un starptautiski atzītais Barnahus modelis var kalpot kā viens no risinājumiem, lai nodrošinātu atbilstošu palīdzību un atbalstu vardarbībā cietušajiem bērniem. 2023. gada 1. novembrī tika izveidota Bērna māja, kas īsteno Barnahus modeli Latvijā. Bērna māja izveidota, lai pilnveidotu tiesību aizsardzības sistēmu, nodrošinot starpdisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai kļuvuši par tās lieciniekiem.

Ir izveidoti Eiropas modeļa Barnahus standarti, lai, īstenojot modeli dažādās kultūrās, tiktu saglabāti modeļa pamatprincipi. Tiesībsargs pārbaudes lietā izvērtēja visu desmit Barnahus modeļa kvalitātes standartu ieviešanu Bērna mājā, ņemot vērā gan tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, gan arī faktisko īstenošanu.

Būtiskākie secinājumi

• Tiesībsargs secināja, ka iesniedzējas novērojumi par Bērna mājas īstenošanas prakses trūkumiem ir pamatoti. Lai gan Latvijas nacionālais regulējums paredz Bērna mājā īstenot visus 10 Barnahus modeļa kvalitātes standartus, Bērna māja šobrīd veiksmīgi īsteno Barnahus modeļa 2.–4. standartu, kas attiecas uz institucionālo sistēmu un organizatorisko struktūru, savukārt modeļa 5.–10. standarts, kas paredz Bērna mājas pamatfunkcijas un konkrētas darbības, ko veic Bērna māja, piemēram, starpinstitucionāla lietas vadība, izmeklēšanas intervijas (pratināšanas) vai rehabilitācijas pakalpojumi, netiek pienācīgi nodrošināts.
• Kopš Bērna mājas izveides ir samazinātas prasības psihologiem, ar kuru starpniecību veic bērnu pratināšanu. Bērna mājā īstenotā prakse, ka bērnu, kuri cietuši no seksuālās izmantošanas, pratināšanu veic psihologi, kuriem nav tiesību veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību un kuriem nav iepriekšējās darba pieredzes ar vardarbībā cietušiem bērniem, ir pretrunā bērna labāko interešu principam.
• Šobrīd Bērna mājā rehabilitācija vardarbībā cietušajiem bērniem tiek piedāvāta tikai psihologa konsultāciju veidā, cita veida atbalsta pasākumi netiek nodrošināti. Psihologu konsultācijas sniedz speciālisti, kuriem nav iepriekšējas pieredzes un tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību, kā arī sniegtā rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāte netiek atbilstoši uzraudzīta. Vairumā gadījumu bērni nepieciešamo atbalstu nesaņem, jo nav motivēti runāt par pārdzīvoto un no terapijas izvairās vai atsakās.
• Ir konstatējami trūkumi tiesību aktos, kas pieļauj, ka Bērna mājā bērna pratināšanu veic nesertificēti psihologi, kā arī netiek pārraudzītas bērnu izpētes intervijas un vardarbībā cietušajiem bērniem sniegtās rehabilitācijas kvalitāte un atbilstība kvalitatīvai psihologa profesionālajai darbībai.
• Valstī ir jāveicina kvalificētu speciālistu pieejamība darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem – gan nodrošinot bērniem sociālo rehabilitāciju, gan arī īstenojot kriminālprocesuālās darbības.

Tiesībsarga rekomendācijas

Tiesībsargs līdz 2025. gada 31. decembrim aicina:

Latvijas Republikas Saeimu:

Papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.² pantu, nosakot, ka bērna  pratināšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 153. panta pirmo daļu ir tiesīgs veikt psihologs, kurš sertificēts juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā un kuram ir triju gadu profesionālā darbība bērnu vai ģimeņu izpētē.

Ministru kabinetu:

Ņemot vērā, ka Bērna māja tika izveidota kā vieta, kurā strādā augsti kvalificēti speciālisti, veikt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 608 “Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma “Bērna māja””, kas nodrošinātu, ka iestādē tiek nodarbināti sertificēti psihologi ar iepriekšējo pieredzi darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem. Kā arī Ministru kabinets tiek aicināts Latvijā veicināt kvalificētu speciālistu pieejamība darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem.

Labklājības ministriju un Bērnu aizsardzības centru:

• Nodrošināt visu Bērna mājā nonākušo bērnu iespējamas seksuālās izmantošanas gadījumu vadību.
• Vecināt, ka Bērna mājā tiek nodarbināti sertificēti psihologi, kuriem ir pieredze darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem. Nodrošināt Bērna mājas psihologiem mācības darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.
• Uzlabot Bērna mājas sadarbību ginekologiem – ginekologam nebūtu atkārtoti jāuzdod jautājumi, kas jau ir noskaidroti izpētes intervijās vai kas skar piedzīvoto seksuālo vardarbību, kā arī nepieļaut, ka tiek veikta pilna ginekoloģiska apskate gadījumos, ja meitenēm nav ginekoloģisku sūdzību un ir aizdomas par bērna seksuālo izmantošanu.
• Paplašināt bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības, sniegto rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, piedāvājot arī cita veida pakalpojumus, ne tikai bērna psiholoģisko konsultēšanu.

Valsts policiju:

Turpmāk nepieļaut, ka no seksuālās izmantošanas cietušo bērnu pratināšanu veic psihologs, kuram nav tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību (nav ieguvis psihologa sertifikātu).

Bērna mājas uzraudzības padomi:

Veicināt bērna labāko interešu principa ievērošanu Bērna mājā.