Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-71-22F par dzīvnieka īpašnieka atbildību nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus

Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-71-22F Par dzīvnieka īpašnieka atbildību nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus

Kurš pieteica un par ko?

Tiesībsarga birojs ir izskatījis pārbaudes lietu Nr. 2024-71-22F, izskatot vairākus iedzīvotāju iesniegumus par kaimiņos esošo dzīvnieku radīto traucējumu (riešana, gaudošana, smakas), pēc savas iniciatīvas ir ierosinājis pārbaudes lietu par dzīvnieka īpašnieka atbildību nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, vērtējot, vai šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekami efektīvs, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Problēmas īss raksturojums

Dzīvnieku aizsardzības likums (turpmāk arī – DzA likums) nosaka pienākumu dzīvnieka īpašniekam nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus[1].  Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Personas saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šo personu no pienākuma atlīdzināt likuma pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus. Ja dzīvnieka īpašnieks neveic likumā minētās darbības, atbildīgo iestāžu amatpersonas savas kompetences ietvaros var dzīvnieku konfiscēt likumā noteiktajā kārtībā.[2]

DzA likuma 57. pantā gan iepriekš, gan šobrīd ir noteikta administratīvā atbildība dzīvnieka īpašniekam tikai par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Līdz ar to objektīvi par dzīvnieka riešanu, gaudošanu vai tā radītu smaku, ja tā nav saistīta ar labturības pārkāpumiem kopš 2024. gada 1. jūlija tā īpašniekam administratīvā atbildība vairs nav piemērojama, jo šādu atbildību neparedz neviens no DzA likuma X nodaļā definētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Pārbaudes lietas ietvaros Tiesībsarga birojs pievērsis uzmanību arī mājas(istabas) dzīvnieku audzētavu jomai, kas objektīvi var radīt apkārtējo iedzīvotājiem traucējumu tajās esošo dzīvnieku radītā trokšņa un smaku gadījumā. Tiesībsarga birojs konstatē, ka pretēji patversmēm, kuru darbību un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām”[3], nepastāv tāds tiesiskais regulējums, kas noteiktu konkrētas prasības audzētavu reģistrācijai un darbībai apkārtējo iedzīvotāju tiesību uz labvēlīgu vidi kontekstā.

Būtiskākie secinājumi

Tiesībsarga birojs, izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu, tā pieņemšanas procesu un realizāciju praksē, ņemot vērā pašvaldību viedokli un statistiku, kad dzīvnieku radīts traucējums nav saistīts ar labturības noteikumu pārkāpumu, secina, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai samērīgi aizsargātu apkārtējo cilvēku tiesības uz labvēlīgu vidi no mājas (istabas) dzīvnieka gaudošanas, riešanas, smakām u.c. traucējuma.

Šobrīd dzīvnieka atsavināšana ir vienīgās tiesiskās sekas, kas paredzētas par DzA likuma 5.panta otrās daļas pienākumu nepildīšanu[4], taču tās ne visos gadījumos ir samērīgas, jo dzīvnieka atsavināšana būtu uzskatāms kā galējs solis nevis efektīvi piemērojams ceļš katru reizi, kad tiek konstatēts dzīvnieku radīts traucējums, kas nav saistāms ar labturības noteikumu pārkāpumu. Tiesībsarga birojs pievienojas pašvaldību viedoklim, ka nepieciešams izstrādāt vienotu tiesisku regulējumu gadījumos, kad mājas (istabas) dzīvnieks traucē apkārtējos iedzīvotājus un šāda rīcība vai traucējums nav saistīts ar labturības noteikumu pārkāpumu. Tiesībsarga biroja ieskatā, administratīvā atbildība izslēgta nepamatoti, kas līdz Noteikumu Nr. 411 spēkā stāšanās dienai bija efektīvs, pašvaldībām pazīstams un noteikts tiesisks mehānisms, kā rīkoties, ja preventīvi pasākumi mājas (istabas) dzīvnieku traucējumu gadījumā nenovērš tūlītēju traucējumu.

Valstij ir pozitīvs pienākums rūpēties, lai tiktu izstrādāts tāds tiesisks regulējums, kas var pasargāt iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi un veselību dzīvnieku radīto traucējumu gadījumā.

Rekomendācijas

Zemkopības ministrijai:

1)  nodrošināt tāda normatīvā regulējuma izstrādi, kas paredz konkrētu tiesisku mehānismu, kā pasargāt iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nepilda pienākumu nodrošināt, lai tam piederošais vai turējumā esošais dzīvnieks netraucētu citus cilvēkus un/vai dzīvniekus, ja traucējums nav saistīts ar dzīvnieka labturības prasību neievērošanu;

2) izvērtēt mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu izveides un darbības tiesiskā regulējuma pietiekamību un atbilstību Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 3.punktam.

Ieteikuma ieviešanas termiņš tiek noteikts līdz 2025.gada 1.novembrim. Tas ir termiņš, līdz kuram Zemkopības ministrija tiek aicināta izpildīt tiesībsarga atzinumā iekļauto ieteikumu, par tā izpildi informējot tiesībsargu.

[1] DzA likums, 5.panta otrās daļas 3.punkts;

[2] Turpat, 12.pants;

[3] Piemēram: persona pirms patversmes vai viesnīcas darbības uzsākšanas iesniedz PVD vietējās pašvaldības saskaņojumu patversmes vai viesnīcas darbībai norādītajā adresē.

[4] DzA likuma 5.panta trešā daļa;