Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-54-26B par diskrimināciju invaliditātes dēļ

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-54-26B par diskrimināciju invaliditātes dēļ

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz personas iesniegumu^[1] (turpmāk – Iesniegums) par grūtībām personu ar invaliditāti autostāvvietas (turpmāk – PAI stāvvieta) ierīkošanā pie dzīvesvietas daudzdzīvokļu nama pagalmā, Tiesībsarga birojs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2025-54-26B par Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) regulējumu minētajā jautājumā un tā iespējamu neatbilstību diskriminācijas aizlieguma principam.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Likuma regulējums (17. panta (7¹) daļas otrais teikums) tika vērtēts personu ar invaliditāti tiesību uz vides piekļūstamību ievērošanas un nodrošināšanas kontekstā. Tika vērtēts, vai Likuma regulējums nodrošina vides piekļūstamību, vai pretēji –  liek tai šķēršļus, tādējādi īstenojot diskrimināciju invaliditātes dēļ.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Vides piekļūstamības jautājums Likumā regulēts divās dažādās normās: 1) Likuma 11. panta piektajā daļā – paredzot īpašnieka tiesības īstenot daļu vides piekļūstamības pasākumu bez citu kopīpašnieku piekrišanas un 2) Likuma 17. panta (7¹) daļas otrajā teikumā – noteiktai piekļūstamības pasākumu daļai (PAI stāvvietām) nosakot prasību pēc citu kopīpašnieku piekrišanas, kas sniedzama balsojuma veidā.

Tiesībsarga vērtējums un būtiskākie secinājumi

1. Personu ar invaliditāti stāvvietas ir vides piekļūstamības risinājums. Ņemot vērā, ka piekļūstamība ir gan ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija) pamatprincips, gan pamattiesību īstenošanas mehānisms, tika secināts, ka Likuma 17. panta (7¹) daļas otrā teikuma regulējums pamattiesību principa un īstenošanas mehānisma īstenošanu un ievērošanu ir atstājis citu privātpersonu (kopīpašnieku) kompetencē.
2. Likums nekādā veidā neierobežo kopīpašniekus neatbalstīt PAI stāvvietas izveidi. Negatīva balsojuma gadījumā Likuma regulējums par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pārsūdzēšanu tiesā nav attiecināms. Tādējādi, Likums vides piekļūstamību un, līdz ar to, pamattiesību principa un īstenošanas mehānisma ievērošanu un īstenošanu regulē civiltiesiskā kārtā un ir atstājis citu privātpersonu (kopīpašnieku) ekskluzīvā un faktiski neierobežotā kompetencē.
3. 2021. un 2024. gada grozījumi Likumā atviegloja prasības dažādu ar pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanai. Lai arī atvieglojumi ir piemērojami PAI stāvvietu ierīkošanai, kopējā problemātika vides piekļūstamības nodrošināšanas kontekstā Likumā nav novērsta – Likumā joprojām paredzot principu, ka par vides piekļūstamību (PAI stāvvietām) lemj citas privātpersonas.
4. 2021. gadā tiesībsargs sniedza viedokli[2], ka Likuma regulējums pēc būtības liedz vides pieejamību un brīvu pārvietošanos personām ar invaliditāti, tādējādi šīs personas diskriminējot. 2021. gadā norādītā problēma Likumā ir saglabājusi aktualitāti.
5. Ņemot vērā, ka vides piekļūstamība Likumā risināta ar citu privātpersonu balsojuma palīdzību, deleģējot šīm personām tiesības lemt par personu ar invaliditāti pamattiesībām, tika secināts, ka Likuma regulējums (proti, 17. panta (7¹) daļas otrais teikums) neizpilda no diskriminācijas aizlieguma izrietošo prasību pēc faktiskas vides piekļūstamības nodrošināšanas veidā, kas nemazina cilvēcisko cieņu[3].

Tiesībsarga rekomendācijas

Ekonomikas ministrija (EM) aicināta veikt grozījumus Likumā, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti stāvvietu izveidi pie daudzīvokļu mājām, efektīvā, nediskriminējošā veidā. EM aicināta informēt par rekomendācijas izpildi līdz 2026. gada 17. martam.

[1] 08.05.2024. iesniegums (Tiesībsarga birojā reģistrēts 20.05.24. ar Nr. 724) ar 15.08.2024. papildinājumu (Tiesībsarga birojā reģistrēts 16.08.2024. ar Nr. 1219)

[2] Tiesībsarga 2021. gada sniegtais viedoklis 2021. gada grozījumu1 izstrādes laikā.

[3] ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 2 (2014)