Eiropas Padomes Spriedumu izpildes departamenta vizīte Tiesībsarga birojā

Ceturtdien, 9. oktobrī, tiesībsardze Karina Palkova uzņēma Eiropas Padomes Spriedumu izpildes departamenta delegāciju, kuri sniedza prezentāciju par  Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpildes uzraudzību. Tikšanās piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Kurzemes rajona tiesas, Vidzemes rajona tiesas, Rīgas pilsētas tiesas, Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja, Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas, Nodokļu un muitas policijas, Rīgas valstspilsētas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības policijas.

Eiropas Padomes pārstāvji skaidroja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. pantā noteikto valstu pienākumu ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kā arī to, ka EP Ministru komiteja uzrauga spriedumu izpildi, veicinot konstruktīvu dialogu ar dalībvalstīm. Tika skaidrots, kādi ir individuālie pasākumi cietušajiem un vispārīgie valsts pasākumi, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos.

Departamenta vadītājs Pavlo Puškars (Pavlo Pushkar) uzsvēra: “Katrs ECT spriedums nav zaudējums, bet gan valsts iespēja pilnveidoties.”

Delegācija iepazīstināja arī ar iesniegumu procedūru, kas ļauj nevalstiskajām organizācijām (NVO), valsts institūcijām un citām iesaistītajām pusēm sniegt informāciju par spriedumu izpildes gaitu, kā arī uzsvēra kopīgo atbildību par Konvencijas īstenošanu gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, īpaši izceļot parlamenta, tiesu un neatkarīgo iestāžu lomu. Tikšanās dalībnieki aktīvi diskutēja par Latvijas pieredzi un izaicinājumiem saistībā ar ECT spriedumu izpildi. Delegācijas pārstāvji uzsvēra caurspīdīguma un sadarbības nozīmi, lai nodrošinātu efektīvu cilvēktiesību aizsardzību.

Tiesībsardze Karina Palkova norādīja: “Delegācijas vizītē prezentētais ļauj mums kā valstij sadzirdēt problēmas un ieraudzīt risinājumus. Šī tikšanās ir lielisks brīdis, kad uzdot sarežģītus jautājumus un gūt atbildes. Reizēm, atbildes nav iespējams saņemt tūlītēji, līdzīgi kā risinājumus, taču tas mudina domāt un strādāt, nemitīgi izzinot un pilnveidojoties.”

Tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja, ka biroja redzeslokā regulāri nonāk jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. pantā garantētajām tiesībām uz brīvības neaizskaramību, aizstāvības tiesību ierobežojumiem  apcietinājuma pamatojošo materiālu pieejamībā, kā arī drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanas praksi. Lielu uzmanību tiesībsargs ir pievērsis jautājumam par tiesas nolēmumos iekļauto motivāciju attiecībā uz apcietinājuma piemērošanu, lai personai būtu skaidri apcietināšanas iemesli, kā arī tiesas nolēmumi nebūtu formāli un vispārīgi. Vienlaikus tiesībsargs ir aktīvi paudis viedokli par Kriminālprocesa likuma grozījumu likumprojektiem, kas attiecas uz normatīvā regulējuma par drošības līdzekļa – apcietinājums pilnveidi.

Tikšanās citās institūcijās

Savukārt trešdien, 8. oktobrī, delegācijas tikšanās norisinājās Tieslietu ministrijā, kur dalībnieki diskutēja par Konvencijas 3. panta lietām, konkrētāk, cīņu pret sliktu apiešanos (ECT lietā “D. pret Latviju”, “Maļinovskis pret Latviju” un plašāk). EP pārstāvji sniedza pārskatu par spriedumu izpildes procesu un labās prakses piemērus ECT lietās par sliktu izturēšanos, kā arī to, kas tiek ņemts vērā vērtējot, vai izpildes procesu var noslēgt un veidiem, kā valsts var izpildīt dažādus ECT spriedumus.

Tikšanās Konvencijas 8. panta kontekstā bija veltīta vecāku un bērnu attiecībām, aizgādības un saskarsmes tiesībām (lieta “M.K. pret Latviju”, lieta “ E.K. pret Latviju” un plašāk). Dalībnieku vidū bija pārstāvji no Senāta, Rīgas apgabaltiesas, Vidzemes rajona tiesas, Bērnu aizsardzības centra, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, bāriņtiesām, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas.

Pozitīvo pienākumu, piemēram, nolēmumu izpildes nodrošināšana, procesu veikšana bez kavēšanās, izpildes problemātika tiesībsargam ir labi zināma, tā arī skaudri atspoguļojas spriedumā lietā “E.K. pret Latviju”. EP pārstāvji informēja, ka šajā lietā individuālie pasākumi ir bijuši rezultatīvi, valsts bija ātri rīkojusies, un šobrīd tēva un meitas attiecības ir normalizētas. Departamenta pārstāvji atzina, ka bērnu nevar ar varu piespiest izpildīt saskarsmes nolēmumu, taču valsts iestādēm ir jārīkojas, lai tas tiktu darīts, piemēram, nodrošinot terapiju vai psihologa palīdzību. Tieslietu ministrijas pārstāve informēja, ka tiek veikti preventīvie pasākumi, lai vecāku strīdus būtu iespējams novērst vai risināt vēl pirms tiesas, kā arī esot plāns bērniem draudzīgai justīcijai.