Aicinām 29. maijā aplūkot Tiesībsarga birojā izstādītos mākslas darbus un piedalīties diskusijā par māksliniecisko brīvību

Piektdien, 29. maijā, plkst. 13.00 Tiesībsarga birojā norisināsies Tiesībsarga biroja un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) sadarbības projekta pasākums, kura laikā būs iespējams aplūkot LMA studentu mākslas darbus, kas izstādīti Tiesībsarga birojā, kā arī piedalīties diskusijā par dažādiem ar māksliniecisko brīvību saistītiem jautājumiem.

Pasākumā piedalīsies tiesībsardze Karina Palkova un Tiesībsarga biroja eksperti, mākslinieki LMA rektors Kristaps Zariņš, prorektors Andris Vītoliņš, kā arī sadarbības projekta koordinatore, LMA profesionālās doktorantūras studente Gunta Lante, Klāvs Loris, Ansis Rozentāls un Katrīna Levāne, kuru darbi izstādīti Tiesībsarga birojā.

Šī būs iespēja ielūkoties tajā, kā marta sākumā uzsāktā sadarbības ideja īstenojusies dzīvē, apliecinot mākslas darba spēju pievērst uzmanību nozīmīgiem jautājumiem. 

Dalību lūdzam pieteikt līdz 28. maijam plkst. 15.00, zvanot uz 26468456 vai rakstot uz kssn@tiesibsargs.lv

Tiesībsardze Karina Palkova: “Biroja telpas ir kļuvušas par platformu Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbiem, simbolizējot Satversmē noteiktās tiesības brīvi paust savus uzskatus un valsts atzīto māksliniecisko brīvību. Esam pārliecināti, ka mākslas darbi priecēs un iedvesmos gan Tiesībsarga biroja komandu, gan arī biroja apmeklētājus – iedzīvotājus, dažādu institūciju un organizāciju pārstāvjus, kā arī ārvalstu viesus. Savukārt, sadarbības projekta tikšanās būs iespēja cilvēktiesību ekspertu un mākslinieku domu apmaiņai jautājumos, kur mūsu darba jomas saskaras.”

LMA rektors, Art. D. Kristaps Zariņš: “Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde Tiesībsarga birojā ir piemērs citām valsts institūcijām dot telpu jaunajiem talantiem, piepildīt garīgu telpu un šķīdināt birokrātisko apziņu. Latvijas Mākslas akadēmija, tāpat kā citas augstskolas, darbojas, pateicoties nodokļu maksātājiem, un izstāde ir atdeve Latvijas sabiedrībai. Apsveicu!”

Māksliniece Gunta Lante: “Cilvēks un sabiedrība, kura apzinās un ciena sevi, agrāk vai vēlāk nonāk pie izpratnes par mākslas darba nozīmi un tā nesaraujamo saistību ar cilvēka garīgo potenciālu. Līdz ar to mākslas darba klātbūtne ikdienā kļūst par cieņas jautājumu un apliecinājumu pašiem sev. Šī ekspozīcija ir neliels solis, vēlreiz to apliecinot, lai arī reizēm par mākslas un profesionāla mākslinieka tiesībām uz eksistenci nākas cīnīties ar kailām rokām. Priecājos, ka Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju izceļ un atbalsta šīs vērtības.”

Kultūras mediju pārstāvji laipni aicināti aplūkot Tiesībsarga birojā izstādītos mākslas darbus un piedalīties diskusijā “Mākslinieks un mākslas darbs. Tiesības brīvi paust savus uzskatus un valsts atzīta mākslinieciskā brīvība – ko Satversmē rakstītais nozīmē dzīvē?”

Par ekspozīciju:

Ekspozīciju veido četri Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības un zīmēšanas specialitātes maģistrantūras un doktorantūras studenti, vienlaikus arī Latvijas Mākslas akadēmijas jaunie pasniedzēji – Klāvs Loris, Ansis Rozentāls, Katrīna Levāne un Gunta Lante. Izlases darbi atklāj dažādus skatījumus uz cilvēku un vidi, saglabājot ciešu saikni ar profesionālām klasiskās glezniecības un zīmējuma tradīcijām, kā arī raksturo jaunās paaudzes mākslinieku neatlaidīgo virzību.

Visi autori apliecina nepārtrauktu profesionālo izaugsmi un apziņu par mākslu kā nozīmīgu vērtību cilvēka dzīvē. Ekspozīcija pievēršas tās klātbūtnei, apliecinot mākslinieka un institūcijas kopīgu lomu tās radīšanā, uzturēšanā un sargāšanā.

Autori:

Klāvs Loris

Klāva Lora mākslinieciskais rokraksts izpaužas lielformāta darbos, kuros viņš apvieno klasisko eļļas glezniecību ar mūsdienu medijiem. Eksperimentējot viņš ir izveidojis savu autortehniku, savienojot glezniecību ar tekstila pigmentiem, fotogrāfiju un digitālo druku. Abstrakcija viņa darbos kalpo kā veids, kā reflektēt par cilvēka un realitātes attiecībām.
Klāvs Loris sarīkojis vairāk nekā 10 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 20 grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, tostarp Viļņas glezniecības triennālē (2021) un izstādē “Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā” (2016). 2015. gadā viņš ieguvis Grand Prix laikmetīgās mākslas biennālē JCE (Parīze).

Ansis Rozentāls

Ansis Rozentāls studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un ieguvis profesionālo doktora grādu mākslās. Viņš pārstāv Jaņa Rozentāla dzimtas māksliniecisko turpinājumu.
Savā radošajā praksē Rozentāls pievēršas ainavas žanra transformācijai laikmetīgās mākslas kontekstā, veidojot vizuālus stāstus par tās mainīgo un vienlaikus pastāvīgo būtību. Darbiem raksturīga izteikta otas triepiena klātbūtne un intensīva krāsu valoda, kas apvieno klasiskās glezniecības principus ar eksperimentālām pieejām, radot dinamisku autora skatījumu.
Gleznotājs aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojis vairākas personālizstādes, tostarp izstāžu ciklu “Skats apkārt”. Viņš ir Valdemāra Tones stipendijas laureāts (2018), Latvijas valsts mežu stipendijas mākslā laureāts (2021), kā arī nominēts “Kilograms kultūras 2024” balvai kategorijā “Gada pārsteigums” un līdzdarbojies projektā “Zinātne Latvijai 2025”.

Gunta Lante

Mākslinieces radošā prakse ir figurāli lielformāta zīmējumi, kuros cilvēka ķermenis atklājas kā vienlaikus fiziska un iekšēja telpa – vieta, kur sastopas ievainojamība, pieredze un patiesības meklējumi. Zīmējums Guntas Lantes praksē ir askētisks, bet konceptuāli piesātināts medijs, kas ļauj pievērsties cilvēkam.

Gunta Lante ir piedalījusies vairākās grupu un personālizstādēs Latvijā un ārvalstīs, kā arī citos projektos Latvijā un ārvalstīs. Viņa ir Royal Society of Portrait Painters Drawing Prize dalībniece (2025, Anglija) un saņēmusi skatītāju simpātiju balvu SEB glezniecības stipendijas izstādē (2024, Latvija).

Katrīna Levāne

Māksliniece Katrīna Levāne strādā starpdisciplināri, paplašinot glezniecības robežas un pārvēršot to telpiskās, daudzsajūtu pieredzēs. Viņas darbos savienojas redze, skaņa, smarža un materiāls, radot kontemplatīvu vidi, kurā tiek pētītas dabas cikliskuma un eksistenciālas tēmas.
Mākslinieces darbi balstās dabas simbolikā un personīgā pieredzē, bieži pievēršoties dzīvības un nāves attiecībām kā nepārtrauktam procesam. Katrīna Levāne saņēmusi Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā mākslinieka Grand Prix (2025), un viņas darbi iekļauti VV Fonda kolekcijā. Māksliniece piedalījusies vairākās nozīmīgās starptautiskās grupu izstādēs, kā arī organizējusi personālizstādes Latvijā.