Tiesībsardze aicina Ministru kabinetu veikt bāriņtiesu reformu
Atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm. Tiesībsardzes Karinas Palkovas ziņojums „Par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu institucionālo modeli” atklāj ilgstošas problēmas bāriņtiesu darbā, tāpēc tiesībsardze aicina valdību līdz šī gada 1. decembrim izstrādāt jaunu institucionālo modeli un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.
Tiesībsardze Karina Palkova uzsver: „Bāriņtiesu sistēma Latvijā veidota citā laikā un citos apstākļos. Iespējams, kādreiz tā kalpoja savam mērķim, bet daudzi fakti liecina, ka pašlaik tas tā nav. Turklāt bērnu tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no tā, kurā Latvijas vietā viņi dzīvo un kāda ir pašvaldības izpratne, resursi un to bāriņtiesās strādājošo amatpersonu pieredze un profesionalitāte. Tas nozīmē, ka esošā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu, profesionālu un savlaicīgu bērnu tiesību aizsardzību. Šī situācija ir satraucoša, tā nelabvēlīgi ietekmē daudzu bērnu un ģimeņu likteņus, tāpēc to nedrīkst atstāt bez ievērības. Mums kā valstij ir pienākums to mainīt, jo bērnu intereses un tiesības nevar būt pakārtotas institucionālai inercei. Bērnu tiesības ir mana darba prioritāte, un bāriņtiesu reformas uzsākšana ir daļa no tās. Aicinu Ministru kabinetu un Saeimu nekavējoties rīkoties, lai Latvijā veidotu spēcīgu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.”
Ziņojumā konstatēts, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā ir strukturāli sadrumstalota un nevienmērīga. Latvijā faktiski pastāv “viena sistēma, bet 42 atšķirīgas prakses”, jo katra pašvaldība organizē bāriņtiesas darbu atšķirīgi, tostarp finansējuma, atalgojuma, resursu un pieejas ziņā. Bāriņtiesu kontrole ir vāja, jo to darbu uzrauga vairākas institūcijas, taču neviena neuzņemas pilnu atbildību par sistēmas kvalitāti. Bāriņtiesa nodarbojas ne tikai ar bērnu tiesību jautājumiem, bet arī notariāliem, aizgādnības un citiem, ar bērniem nesaistītiem jautājumiem. Satraucošs un būtisks esošās sistēmas trūkums ir tas, ka lēmumus par nozīmīgiem cilvēktiesību jautājumiem nereti pieņem cilvēki bez juridiskās izglītības. Tas, ka bāriņtiesas sastāvu veido vairāki tās locekļi, pats par sevi negarantē kvalitāti. Līdz ar to bērna tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas, jo starp pašvaldībām vērojamas būtiskas atšķirības.
Tiesībsardzes ziņojums piedāvā divus iespējamos reformas virzienus. Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, kas nozīmē, ka sociālais dienests veiktu agrīnu palīdzību un atbalstu, nevis krīzes risināšanu, savukārt visjutīgākos lēmumus par bērna likteni pieņemtu tiesa, nevis pašvaldības iestāde.
Otrs piedāvātais modelis paredz funkciju pārdali starp centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Šī modeļa galvenie ieguvumi būtu vienots kvalitātes standarts visā valstī, profesionāla personāla atlase un apmācība, centralizēta uzraudzība un ātrāka sūdzību izskatīšanu, kā arī daudz objektīvāka bērna vajadzību izvērtēšana.
Tiesībsardze aicina iesaistītās institūcijas iepazīties un padziļināti izvērtēt ziņojumā piedāvātos modeļus, vienlaikus aicina tos papildināt vai izstrādāt citus modeļus, kas vērsti uz bērna labāko interešu nodrošināšanu.
Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu līdz 2026. gada 1. decembrim izstrādāt jaunu institucionālo modeli, kas aizvietos līdzšinējo, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest. Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.