Mācību līdzekļi un skolas formas
2023. gada jūnijā un jūlijā Tiesībsarga birojs aktualizēja jautājumu par piederumiem, ko pašvaldību skolas un bērnudārzi lūdz vecākus iegādāties bērnu mācību vajadzībām. Tiesībsargs skaidroja gan to, ka izglītības iestādei ir tiesības noteikt skolas formas valkāšanu, tomēr tās neesamība nedrīkst ierobežot tiesības uz izglītību. Izpētes laikā tiesībsargs vērsa iedzīvotāju uzmanību tam, kas ir vecāku padomes un ko tās drīkst lemt, kā arī mēģināja rast atbildes uz jautājumiem, vai ir atbalstāma pedagogu apdāvināšana. Tiesībsargs iepriekš skaidroja arī to, vai skolās un bērnudārzos obligāta ir tā saucamā fonda nauda, piemēram, kancelejas preču iegādei, klases telpu labiekārtošanai vai klavieru remontam.
Bērnudārznieku vecākiem mācību vajadzībām
IR JĀPĒRK:
- penālis un daži individuāli rakstāmpiederumi
- krāsojamā grāmata un/vai darba burtnīca (pēc vecāku vēlmes) brīvam brīdim
- mapīte bērna darbiņiem
- zobu pasta
- zobu birste
- neplīstoša glāzīte
- mitrās salvetes
- papīra kabatlakatiņi
- autiņbiksītes, vienreizlietojamie paladziņi
- ķemme, pidžama
- auduma maisiņš apaviem un citām personīgajām mantām
- ikdienas un svētku drēbes
- sporta tērps un apavi (tostarp, deju/ritmikas tērps un apavi)
- maiņas apavi
- baseina piederumi
- lacīte ēšanai
- priekšauts un cepure
- individuāla ūdens pudele (pēc vecāku vēlmes)
NAV JĀPĒRK:
- krāsainie un grafīta, īpašās formas zīmuļi
- vaska un eļļas krītiņi
- dzēšgumija
- flomāsteri
- līme un šķēres (tostarp kreiļu)
- zīmuļu asināmais
- guašas un akvareļu krāsas
- otas, ūdens trauciņi
- zīmēšanas un aplikāciju papīrs, krāsainais kartons, papīrs darba lapu drukāšanai
- laminēšanas plēve
- plastilīns un veidošanas masa, tostarp speciālās, kas nelīp pie rokām
- mācību burtnīcas
- dažādi sīkumi rokdarbiem (lentes, stieples, dzija, salmiņi, glāzītes, vienreizējie šķīvji, kreppapīrs u.c.)
- dzeramais ūdens vai fasētais dzeramais ūdens, kā arī trauki dzeršanai (piemēram, glāzes)
- paliktņi zīmešanai, ēšanai un citām aktivitātēm
- laminējamie izdales materiāli
- motivācijas uzlīmes
- krāsojamās un lasāmās grāmatas
- salvetes, tualetes papīrs, dvieļi vai vienreizlietojamie dvieļi
- kapsulas trauku mazgājamajai mašīnai
- svētku dekorācijas
- interjera priekšmeti
- spogulis (logopēdiskajām nodarbībām)
- pagarinātāji
- plāksteri
- puzles
Skolēnu vecākiem mācību vajadzībām
IR JĀPĒRK:
- rūtīņu un līniju burtnīcas un klades
- pildspalvas
- penālis
- zīmuļi
- mapes darba lapām
- grāmatu un burtnīcu vāciņi
- skolas soma
- līme un šķēres
- lineāls
- skočs
- dzēšgumija
- flomāsteri, marķieri
- sporta tērps un apavi
- maiņas apavi
- peldkostīms/peldbikses, baseina piederumi (piemēram, čības, dvielis)
- priekšauts
- ikdienas un svētku apģērbs, skolas forma, ja skola to paredz
- audums, dzija vai jebkurš cits materiāls vai izejviela, kuru izmantojot, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām ārpus mācību obligātā satura
NAV JĀPĒRK:
- mācību grāmatas
- darba burtnīcas, nošu burtnīcas
- mācību literatūra
- dienasgrāmata
- dators un citas elektroniskas ierīces mācību programmas apguvei
- pārtikas produkti un izejmateriāli dizaina un tehnoloģiju apguvei (piemēram, adatas, diegi, olas, saplāksnis, naglas)
- plastilīns, veidošanas un māla masa
- aplikāciju, akvareļu, zīmēšanas un A4 papīrs mācību materiālu kopēšanai
- vaska un eļļas krītiņi
- guašas, akvareļu krāsas un līdzīgi piederumi (piemēram, ogle, otas, rapidogrāfs, trauks ūdenim, paletes)
- cirkulis un transportieris
- rokas figūrzāģa asmeņi
- salvetes, tualetes papīrs, dvieļi vai vienreizējie dvieļi
- interjera priekšmeti
- dzeramais ūdens vai fasētais dzeramais ūdens
- zinātniskais vai parastais kalkulators
- audums, dzija vai jebkurš cits materiāls vai izejviela, kuru izmantojot, skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei
Skolas formas
Skolēnu tiesības
Tiesībsargs atgādina, ka tiesības uz izglītību ir nostiprinātas Satversmē. Arī tādā gadījumā, ja bērnam nav skolas formas, bērnam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos dažāda veida pasākumos. Jautājums par bērna apģērbu, tostarp skolas formu, skolai ir jārisina ar bērna vecākiem vai aizbildņiem, jo viņu pienākums ir nodrošināt bērnam apģērbu.
Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ. Galvenie atbildīgie par bērna audzināšanu ir vecāki. Ja vecāki finansiālu iemeslu dēļ formas nevar atļauties iegādāties vai, piemēram, reliģiskās u.c. pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, skolai būtu jāparedz izņēmuma gadījumi.
Izglītības iestādes tiesības
Izglītības iestādes savos iekšējās kārtības noteikumos ir jānosaka, kādā apģērbā skolēni uz skolu nākt nedrīkst, tāpat aprakstoši noteikt to, kādā apģērbā skolēni var atrasties skolā, tai skaitā, ka jāvalkā skolas forma. Izglītības iestādes tiesības ierobežot bērna un vecāku brīvību attiecībā uz izglītības iestādē valkājamo apģērbu ir noteiktas Izglītības likumā.[1]
Ja izglītības iestādē ir noteikta skolas formas valkāšana, iekšējās kārtības noteikumos būtu arī jāparedz, ka izņēmumi, ja vecāks nevar atļauties iegādāties skolas formu vai savas reliģiskās u.c. pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, jāsaskaņo ar skolas direktoru. Tas novērstu bērna pakļaušanu aizrādījumiem par vecāku rīcību, kuru viņš nevar ietekmēt.
Saskaņā ar labas pārvaldības principu skolai jebkuru noteikumu izstrādē, arī par skolēnu apģērbu, ir jāiesaista tie cilvēki, uz kuriem šie nosacījumi attieksies – skolēni un viņu vecāki (aizbildņi), noskaidrojot viņu viedokli. Šeit liela loma ir vecāku padomēm.
Nozīme ir arī patriotiskajam un piederības aspektam – viens no pedagoga vispārīgajiem pienākumiem ir audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijai. Patriotiskā audzināšana stiprina piederību savam novadam un savai skolai. Nosakot, ka skolā valkājamajam apģērbam jābūt lietišķa stila un ar skolas logotipu, veicina skolēnu apģērba kultūru un piederību savai skolai.
[1] Izglītības likuma 54. panta 8. punktā noteikts izglītojamā pienākums “atrasties izglītības iestādē iekšējiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, atbilstošā apģērbā”.
Vecāku padomes
Kas ir vecāku padome?
Likumā[1] dēvēta par Izglītības iestādes padomi, tā ir koleģiāla institūcija, kurā darbojas skolēnu pārstāvji, vecāki vai bērnu aizbildņi, kā arī skolotāji vai citi iestādes darbinieki un izglītības iestādes dibinātāja pārstāvji. Turklāt padomē vecāki vai aizbildņi ir vairākumā.
Padomes loma izglītības sistēmā ir būtiska, jo tā sniedz priekšlikumus konkrētās izglītības iestādes attīstībai, piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā, ievērojot pedagogu, izglītojamo un vecāku priekšlikumus. Tā sniedz priekšlikumus par darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu, veicina iestādes sadarbību ar pašvaldību, sabiedrību kopumā u.c. Padome ir tiesīga veidot interešu grupas un institūcijas, iesaistot iestādes audzēkņus un viņu vecākus. Ikviens vecāks ir tiesīgs vērsties skolas padomē ar priekšlikumiem. Padomes darbību un tās locekļu atbildību noteic pašas izdots normatīvs akts, kas saskaņots ar izglītības iestādes vadītāju.
Piemēram, padome cieši sadarbojas ar vietējo pašvaldību. Vecāki ir pamanījuši, ka skolēni ik dienu sūdzas par nepiemēroto skrejceļu skolas vieglatlētikas stadionā. Uz tā bērni reizēm gūst savainojumus. Pašvaldības budžetā tā nomaiņai nauda šogad nav ieplānota, tomēr padome aicina pārskatīt prioritātes un ieplānot naudu jau šī gada budžetā, lai atrisinātu sasāpējušo problēmu nekavējoties. Pašvaldība izprot situācijas nopietnību un līdz jaunajam mācību gadam ierīko jaunu skrejceļa segumu. Nākamais mācību gads apliecina, ka skolēnu rezultāti ir uzlabojušies, viņi sporta sacensībās ir konkurētspējīgi ar apkārtējo novadu skolēniem.
Kādas ir padomes tiesības mācību līdzekļu jautājumā?
Izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Piemēram, lemt, ka 1. klases skolēniem zīmuļus vajag ar trim šķautnēm vai katrai klasei vajag vienādas krāsas sporta krekliņus.
Izglītības iestādei padomei nav pamata lemt par konkrēta ražotāja un / vai preču zīmes individuālo mācību piederumu nodrošināšanas nepieciešamību.
Padome var konkretizēt, kas ir jāpērk vecākiem un ko nodrošinās skola, kāds apģērbs ir svētku apģērbs, kuros svētkos jāierodas svētku apģērbā, no kura datuma nepieciešami maiņas apavi u.tml. Skolas formu ieviešana ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas iezīmējās tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi. Šajā saistībā padomes loma ir nozīmīga, jo tieši tā var lemt par skolas formu ieviešanu mācību iestādē.
Padomes lēmums vecākiem ir saistošs, ja tas ietver un ir attiecināms uz iepriekš minētajiem individuālajiem mācību piederumiem. Proti, tad tas ir tiesisks. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem mācību līdzekļiem, lēmums ir prettiesisks jeb nelikumīgs, jo padome pārsniegusi savu kompetenci.
Lai gan izglītības iestādes padomes pieņemtais lēmums par individuāliem mācību piederumiem[2] ir saistošs vecākiem, jāņem vērā vecāku materiālais stāvoklis, un gadījumā, ja vecāki nespēj nodrošināt izglītības iestādes padomes pieņemtajā lēmumā norādītos individuālos mācību piederumus, tie jānodrošina izglītības iestādei.
Ko padome nedrīkst?
Skolas padomei ir aizliegts pieņemt tādus lēmumus, ar kuru vecākiem tiek uzlikti tādi pienākumi, kurus likums neparedz. Piemēram, pieņemt lēmumu par vecāku ieguldījumu maksājumu veidā mācību līdzekļu, kuri jānodrošina iestādes dibinātājam, iegādei, skolas telpu remontam, skolas labiekārtošanai u.c. Padome nedrīkst lemt arī par ziedojumu vai dāvinājumu vākšanu.
Dāvanas skolotājiem
Tiesībsarga ieskatā obligāto ziedojumu vākšana skolās nav pieļaujama, un arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas. Signālus par šāda veida papildu tēriņiem tiesībsargs teju ik dienu saņēma izpētē par to, ko iepriekšējā mācību gadā vecākiem vajadzēja iegādāties bērna mācību vajadzībām un par sarakstiem jaunajam skolas gadam.
Piemēram, nereti izglītības iestādēs pastāv tendence apdāvināt skolas personālu, konkrēti, skolotājus. Tā bieži vien izpaužas nerakstītas tradīcijas veidā, proti, apdāvināt pedagogus izlaidumos, jubilejās un citos svētkos ar materiālām vērtībām, kas iegādātās par vecāku savākto (saziedoto) naudu. Secināms, ka šo apdāvināšanas tradīciju kopj, uztur un kultivē paši bērnu vecāki, jo sevišķi aktīvākie, kuri kā līderi piedalās vecāku padomēs, sapulcēs, čatos u.tml. Dažkārt dāvanas mudina iegādāt arī pati klases audzinātāja, aicinot vecākus apsveikt konkrētus pedagogus.
Minētā tradīcija sakņojas ne tikai vecāku vēlmē iepriecināt, izrādīt cieņu vai pateikties skolotājam, kurš daudz darījis viņu bērnu labā, bet arī “nopirkt” skolotāja labvēlību, jo sevišķi attiecībā pret bērniem, kuru vecāki rīko apdāvināšanu. Turklāt ne visiem bērnu vecākiem ir pietiekami finanšu līdzekļi regulāriem ziedojumiem un materiālām dāvanām. Arī ne visi vecāki, kuri finansiāli to var atļauties, atbalsta šādu apdāvināšanas praksi. Taču, baidoties, ka iebilšana varētu kaitēt bērnam, vecāki nereti pakļaujas aktīvāko klases vecāku iniciatīvām un pat spiedienam apdāvināt pedagogus. Šāda situācija nav pieņemama. Tā rada augsni nevienlīdzīgai attieksmei un bērniem māca, ka labvēlību var “nopirkt” ar materiālām dāvanām.
Kā rīkoties?
Tiesībsargs atgādina – Latvijā pamata un vidējā izglītība ir bez maksas. Tiesībsargs aicina pašus vecākus lauzt neveselīgas tradīcijas. Ir nepieciešams konstruktīvi izrunāt šo problēmu savā starpā, nebaidoties iebilst un pretargumentēt šādu tradīciju uzturēšanai un kopšanai. Pedagogu apdāvināšanas tradīcijas uzturēšanu sekmē tieši bailes iebilst un rīkoties savādāk. Tiesībsarga ieskatā, ja ir vēlme pateikties un īpaši iepriecināt pedagogu, to var darīt arī ar patiesiem un sirsnīgiem vārdiem, ziediem vai kādu simbolisku un radošu dāvanu – bērnu priekšnesumu, koncertu, kopīgi radītu apsveikumu vai piedzīvotu klases sadraudzības mirkli. Līdz ar to tiesībsargs aicina pašus vecākus vairot vienlīdzību, mazināt liekus un nesamērīgus tēriņus, kā arī mācīties pašiem un bērniem paust cieņu, iepriecinājumu vai pateicību nemateriālā veidā.
Ko var darīt izglītības iestāde?
Tiesībsargs aicina izglītības iestādes pārņemt no uzņēmējdarbības vides labo praksi – ētikas kodeksā noteikt iestādē vienotu pieeju dāvanu pasniegšanas un saņemšanas jautājumiem. Proti, atrunāt vienotus principus, kad, ko un kāpēc iestāde pati kādu apdāvina un kad pieļaujama dāvanas pieņemšana, kas dāvināta iestādei vai kādam tās darbiniekam, vai un kad šāda dāvana ir jāreģistrē.
Šāda kārtība palīdzēs gan iestādes darbiniekiem, tajā skaitā, pedagogiem justies zinošiem un drošiem, kad pieļaujama dāvanas pieņemšana, kas nerada kādus riskus, bet kad no tas būtu jāatsakās, kā arī apdāvinātājiem sniegt skaidru signālu par iestādes vērtībām un nostāju apdāvināšanas jautājumā.
Pārdomāta un pareizi ieviesta politika dāvanu pasniegšanā un pieņemšanā var palīdzēt iestādei samazināt būtiskus reputācijas riskus, ko var radīt nepārdomāta rīcība, un palīdzēt nodrošināt atbilstību augstiem ētiskajiem standartiem.