Ar ekspertiem diskutē par īpašu kategoriju datu apstrādi ārkārtas situācijās

Tiesībsarga viena no funkcijām ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī par šo tiesību aizsardzības mehānismiem.  2018.gada maijā  uzsāka Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu (turpmāk – Regula), savukārt 2018. gada jūlijā spēkā stājās Fizisko personu datu apstrādes likums. Nav noliedzams, ka datu apstrādes jautājumiem pēdējā gada laikā ir pievērsta īpaša uzmanība un būtiska ir gan pašu datu subjektu informētība par savām tiesībām, gan datu pārziņa kā normatīvā regulējuma piemērotāja izpratne par šo fundamentālo tiesību nozīmi.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu veselības dati ir atzīstami par īpašas kategorijas datiem un šo datu aizsardzībai viennozīmīgi ir nosakāms pastiprinātāks aizsardzības līmenis. Primāri šādu datu apstrādei ir nepieciešams saņemt paša datu subjekta piekrišanu, tomēr normatīvais regulējums pieļauj arī izņēmumus, kad šādu īpašu kategoriju datu apstrāde var notikt bez personas piekrišanas.

Likumdevējs ir veicis soļus, lai personas varētu sniegt piekrišanu savu īpašo kategorijas datu apstrādei. Piemēram, pacientam ir tiesības Pacientu tiesību likuma 6. panta septītās daļas noteiktajā kārtībā informēt ārstniecības iestādi par pilnvaroto personu, vai arī iepriekš noformēt nākotnes pilnvarojumu pie zvērināta notāra. Tiesībsarga rīcībā nav informācijas, cik daudz personas izmanto savas tiesības un savlaicīgi parūpējas par savas gribas noformēšanu, tādējādi paļaujoties, ka attiecīgā situācijā atbildīgo iestāžu rīcībā nonāks korekta informācija, tostarp par trešajām personām, kuras ir tiesīgas saņemt informāciju par personas īpašās kategorijas/ veselības datiem.

Savukārt dzīvē var veidoties situācijas, kad personas nav parūpējušās par pilnvarojuma noformēšanu, kā arī īpašu kategorijas/ veselības datu apstrāde var kļūt vitāli nepieciešama, lai aizsargātu pašas personas vai citu personu dzīvību un veselību.

Tādējādi tiesībsargs 2019.gada 10.maijā organizēja  apaļā galda diskusiju par īpašu kategorijas datu (veselības datu) apstrādi ārkārtas situācijās. Diskusijas ietvaros pārrunāti šādi jautājumi:

1. Kādas ir šīs ārkārtas situācijas?
2. Kā notiek īpašo datu apstrāde šajās situācijās?
3. Vai ārstniecības iestādes pēc Regulas piemērošanas uzsākšanas ir veikušas konkrētus pasākumus īpašu kategorijas datu aizsardzības nodrošināšanai?
4. Vai praksē ir konstatēti problēmaspekti, kas saistīti informācijas saņemšanu par tuviniekiem vai pilnvarotajām personām, kā arī par datu nodošanu šīm un personām, kā arī citām trešajām personām?
5. Vai personām ir pieejams tiesību aizsardzības mehānisms, ja noticis īpašo kategorijas datu apstrādes pārkāpums? Varbūt persona uzskata, ka apstrāde notikusi, neesot ārkārtas situācijai un personas ieskatā bija nepieciešams saņemt viņa kā datu subjekta piekrišanu u.c.

Diskusijā piedalījās Datu valsts inspekcijas, Veselības ministrijas, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas, SIA” Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” un Zvērinātu notāru padomes pārstāvji. Uz diskusiju tika aicināti arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvji.