Dīkstāves pabalstu jāsaņem visiem mediķiem, kas nav tieši iesaistīti Covid-19 krīzes pārvarēšanā
Ar veselības ministres lēmumu noteikts ārkārtējās situācijas laikā pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar atsevišķiem izņēmumiem. Pilnībā izprotama šāda ierobežojuma steidzamību un nepieciešamību. Tomēr, vērojot kopējo situāciju, tiesībsargu satrauc, ka valdība nav vienlaikus noteikusi nekādus atbalsta pasākumus ārstniecības personām, kas strādā valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs, bet nav tieši iesaistītas Covid-19 krīzes pārvarēšanā.
Kā viens no būtiskākajiem atbalsta pasākumiem uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas sastopas ar Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām, ir dīkstāves pabalsta izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem. Saskaņā ar esošo tiesisko regulējumu valsts un pašvaldības ārstniecības iestāžu ārstniecības iestāžu darbinieki nevar saņemt dīkstāves pabalstu, kā to var saņemt privātajā sektorā nodarbinātie mediķi.
Par konstatēto nepilnību tiesībsargs ir vērsies pie Ministru kabineta ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai valdība, iespējams, sadarbībā ar pašvaldībām, ir paredzējusi citus atbalsta mehānismus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbināto ārstniecības personu atbalstam dīkstāves laikā, lai tie nezaudētu ienākumus ārkārtējās situācijas laikā. Bet, ja šādi atbalsta mehānismi šobrīd nav paredzēti, tad visdrīzākajā laikā aicina veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošās ārstniecības personas varētu pretendēt uz dīkstāves pabalstiem.
Ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta un paliks spēkā veselības ministres rīkojums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā, lielai daļai mediķu (un ne tikai) ir paredzama dīkstāve, kas neizbēgami var novest arī pie darbinieku atlaišanas.
Tiesībsargs vērš uzmanību, ka veselība aprūpes joma šobrīd ir īpaši svarīga, tā būtībā ir pati svarīgākā situācijas normalizēšanai un iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Tiesībsargs pieļauj, ka var veidoties situācija, ka valstij būs nepieciešama jebkura ārstniecības persona, īpaši situācijā, kad ārstniecības personas kopumā Latvijā jau tā trūkst.