Eiropas Līdztiesības iestāžu sadarbības tīkla ieteikumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Šobrīd Covid-19 krīzes pārvarēšanas laikā būtisku pienesumu Eiropas nacionālo cilvēktiesību institūciju kopīgajos centienos sekmēt cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību Eiropā sniedz starptautiskās cilvēktiesību organizācijas. Tās nodrošina ne tikai kopīgu sadarbības un solidaritātes platformu cilvēktiesību problēmu risināšanā, bet arī izstrādā vienotu nacionālo cilvēktiesību institūciju nostāju un rekomendācijas Eiropas līmenī. Viena no šādām organizācijām, kas apvieno nacionālās cilvēktiesību institūcijas visā Eiropā, tajā skaitā Latvijas Republikas Tiesībsarga biroju, ir EQUINET (Eiropas Līdztiesības iestāžu sadarbības tīkls).

Tiesībsargs ir saņēmis EQUINET 2020.gada 19.jūnijā publicētās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm Covid-19 krīzes pārvarēšanai un Eiropas sabiedrības atjaunošanai līdztiesībā un taisnīgumā balstītā pieejā – “Ieteikumi godīgai un līdztiesīgai Eiropai: Mūsu sabiedrības atjaunošana pēc Covid-19”. EQUINET lūdz Eiropas nacionālās cilvēktiesību institūcijas iepazīstināt ar šo ieteikumu saturu valsts politikas veidotājus, aicinot līdztiesību un taisnīgumu likt par pamatu, īstenojot Covid-19 krīzes pārvarēšanas un sabiedrības atveseļošanas pasākumus. EQUINET rekomendācijas angļu valodā pieejamas šeit . Savukārt iedzīvotāju ērtībai rekomendāciju tulkojums latviešu valodā ir lasāms zemāk.

 

 

Equinet, Eiropas Līdztiesības iestāžu sadarbības tīkls:

 

Atzīstot, ka COVID-19 izraisītā sabiedrības veselības krīze un valdību veiktie pasākumi tās risināšanai nav neitrāli, to ietekme uz cilvēkiem Eiropā citviet ir mazāka, citviet lielāka, nesamērīgi negatīvi ietekmējot konkrētas sabiedrības grupas, kuras bieži vien jau atrodas nelabvēlīgā sociāli ekonomiskā stāvoklī un kurām pastāv diskriminācijas risks;

Atzīstot, ka pastāv skaidri redzams nopietnas ekonomiskās lejupslīdes risks un Eiropu turpmākajos mēnešos un gados var sasniegt sociālā krīze, un ka tā visdrīzāk palielinās diskrimināciju un nevienlīdzību, ja nepastāvēs stingra līdztiesības politika un netiks mobilizēti nepieciešamie resursi un rīcība Eiropas, starptautiskā, nacionālā un vietējā līmenī;

Ievērojot, ka 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes postošās sekas ar pieaugošu nevienlīdzību, nabadzību, populismu, diskrimināciju un naida runu rada imperatīvu nepieciešamību meklēt labāku risinājumu, reaģējot uz šādām krīzēm, un uzsver, cik svarīgi ir pēc krīzes veidot godīgu un līdztiesīgu Eiropu;

Atzinīgi novērtējot ES apņemšanos nodrošināt, ka līdztiesība ir atgūšanās no krīzes centrā;

Atzīstot, ka tādas sabiedrības veidošana, ko raksturo līdztiesība un solidaritāte, palielinās sabiedrības noturību pret turpmākām krīzēm;

Atceroties, ka vienlīdzīga attieksme un diskriminācijas novēršana ir pamatā universālajai cilvēktiesību sistēmai un Eiropas Savienības un valstu konstitūciju pamatprincipiem un vērtībām, un ka šī krīze ir nozīmīgs pārbaudījums mūsu saistībām ar šīm vērtībām;

Paturot prātā, ka tiesības uz līdztiesību un brīvību no diskriminācijas ir vienīgās tiesības, kas ir noteiktas visos deviņos ANO cilvēktiesību pamatlīgumos, kā arī ir Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un valstu saistošo tiesību aktu un rūpīgi izstrādātās jurisprudences priekšmets;

Atceroties, ka līdztiesības iestādes ir neatkarīgas valsts iestādes, kuras ir dibinātas visā Eiropā, lai veicinātu līdztiesību, novērstu diskrimināciju un uzmākšanos, un bieži tās ir pilnvarotas izskatīt naida runas jautājumus;

 

Equinet sniedz šādus ieteikumus:

 

Reakcija uz krīzi, ievērojot līdztiesību

 

  1. Vienlīdzīga attieksme un nediskriminēšana ir kopīgie minimālie standarti, kas ir jāievēro visos apstākļos, tostarp krīzes laikā. Jebkura atkāpe no šiem obligātajiem standartiem var būt pieņemama tikai tad, ja tā ir pierādīta kā obligāti nepieciešama un samērīga, ja tā ir šauri ierobežota laikā un tvērumā, un nepārkāpj citas pamattiesības.

 

  1. Visām valsts iestādēm un politiķiem ir jārunā skaidri, norādot, ka nekad nedrīkst izmantot krīzi, lai apturētu tiesības uz līdztiesību un brīvību no diskriminācijas. To vārdiem un rīcībai būtu jāsakņojas rūpēs par līdztiesību un visu sabiedrības locekļu pasargāšanu, nediskriminējot tos. Reakcijai uz krīzi ir jābūt tādai, kas nodrošina ātru aizsardzību visneaizsargātākajām grupām un visiem  vienlīdzīgu piekļuvi  sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem.

 

  1. Valsts iestādēm un plašsaziņas līdzekļiem ir jāizvairās no jebkādas diskriminācijas un naida runas pret jebkurām sabiedrības grupām krīzes kontekstā, kā arī no jebkuras rīcības, kas var veicināt šādu diskrimināciju un naida runu. Tas ietver izvairīšanos no netiešas diskriminācijas, kas rodas, izmantojot vispārīgus, it kā neitrālus pasākumus, kas nesamērīgi negatīvi ietekmē konkrētas sabiedrības grupas.

 

Ceļā uz godīgu un līdztiesīgu Eiropu, izejot no krīzes

 

  1. Eiropai ir jādara, kas vairāk par pirmskrīzes situācijas atjaunošanu. ES un valstu rīcībai jābūt vērstai uz nevienlīdzības problēmu sistēmisku novēršanu un uz solidaritāti balstītas godīgas un vienlīdzīgas sabiedrības veidošanu. Šādai rīcībai būtu jāietver līdztiesības veicināšana, tostarp izglītībā, kā kopīga vērtība un galvenā raksturiezīme, kas ir pamatā reakcijai uz ekonomisko un sociālo krīzi un visiem ekonomiskās un sociālās politikas cikliem.

 

  1. Visiem plānotajiem ES un nacionālajiem pasākumiem un politikai, reaģējot uz ekonomisko un sociālo krīzi, jābūt pakļautai stingram un visaptverošam iepriekšējam (ex ante) līdztiesības ietekmes novērtējumam, kā arī to ietekmes vēlākai (ex post) pēcuzraudzībai. Jebkuriem ES vai nacionālajiem ieguldījumiem ir jābūt atkarīgiem no tā, vai tie samazinās nevienlīdzību, nevis to saglabās vai palielinās. Ņemot vērā datu aizsardzības noteikumus, dalībvalstīm ir jāstiprina līdztiesības datu ieguves centieni, lai nodrošinātu labāku politiku, kas vērsta uz visneaizsargātākajām grupām, un nodrošinātu politikas pasākumu efektivitātes periodisku novērtēšanu.

 

  1. ES un visām valstīm būtu jāizveido un jāfinansē mērķtiecīgi pasākumi, tostarp pozitīvi rīcības pasākumi, lai uzlabotu marginalizēto grupu situāciju un pieredzi un samazinātu nevienlīdzību, un veicinātu godīgas un līdztiesīgas Eiropas izveidi. Pieņemot intersektorālo pieeju, īpaša uzmanība un resursi jāveltī visneaizsargātākajām personām visās marginalizētajās grupās (piemēram, romu sievietēm, musulmaņu sievietēm, vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti).

 

  1. Visām valstīm ir jāveic ieguldījumi un jāstiprina sociālā infrastruktūra. Tas ietver sociālās aizsardzības sistēmas kā strukturālās nevienlīdzības mazināšanas instrumenta stiprināšanu, tādas aprūpes infrastruktūras izveidi, kas par vērtību atzīst iespēju dzīvot neatkarīgi un spēcīga drošības tīkla izveidi, kas pasargā no visa veida nabadzības un neatstāj nevienu novārtā.

 

  1. ES un visām valstīm ir jāstiprina tiesiskais regulējums līdztiesības jomā tādā veidā, kas apstiprina līdztiesību kā centrālo vērtību un demonstrē centienus sasniegt pilnvērtīgu un būtisku līdztiesību praksē. Tas ietver tiesību aktu vienlīdzīgas attieksmes jomā tvēruma paplašināšanu attiecībā uz visa veida diskrimināciju visās dzīves jomās. Pašreizējā krīze būtiski akcentē nepieciešamību pasargāt no diskriminācijas saistībā ar veselības stāvokli un sociāli ekonomisko apstākļu nelabvēlīgumu, kā arī mākslīgā intelekta potenciālu diskriminēt.

 

  1. ES un visām valstīm ir jāapsver plašāka tiesību aktos noteikto līdztiesības pienākumu attiecināšana uz darba devējiem, pakalpojumu sniedzējiem, izglītības un veselības aprūpes iestādēm, sociālajiem dienestiem un valsts sektoru kopumā, uzliekot par pienākumu pienācīgā kārtā ņemt vērā un veicināt līdztiesību savā darbā, lai sasniegtu pilnvērtīgu līdztiesību praksē ikvienā darbības jomā.

 

  1. ES un visām valstīm jānodrošina, ka tiesību akti līdztiesības jomā tiek efektīvi piemēroti, tostarp paplašinot tiesas piekļuvi visiem diskriminācijas upuriem un izvērtējot un pielāgojot sankciju efektivitāti un preventīvo ietekmi diskriminācijas gadījumos.

 

  1. Visām valstīm ir jāstiprina nacionālās līdztiesības iestādes un jāļauj tām īstenot savu potenciālu tiesību aktu līdztiesības jomā uzraudzībā un piemērošanā, veicinot līdztiesību sabiedrībā un politikas veidošanā, sadarbojoties ar amatpersonām, lai atbalstītu labu praksi un iegūtu un analizētu datus un pierādījumus, kas sniedz zināšanas. Tam vajadzētu ietvert līdztiesības iestāžu pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz visiem diskriminācijas pamatiem un jomām, nodrošinot šo iestāžu neatkarību, pieejamību un pietiekamu resursu līmeni. Eiropas Komisijas ieteikums par līdztiesības iestāžu standartiem un ECRI vispārējās politikas ieteikums Nr. 2 par līdztiesības iestādēm cīņai pret rasismu un neiecietību valsts līmenī ir jāuzskata par minimālajiem standartiem, kas būtu pilnībā jāievieš visās valstīs.