Tiesībsardze iedzīvotāju vērtējumam nodod “Laba pārvaldība pašvaldībā” balvas iniciatīvas
Konkursa “Laba pārvaldība pašvaldībā” žūrija, izvērtējot pašvaldību 33 pieteikumus, 19.jūnijā noskaidroja labākās iniciatīvas. Tās tiks nodotas Liepājas, Daugavpils, Ādažu, Valmieras, Cēsu un Alūksnes novadu iedzīvotāju vērtējumam par pašvaldību iniciatīvu jēgpilnību, lietderību un reālo ieguvumu iedzīvotājiem. Jau tuvākajā laikā izziņos datumus, kad Tiesībsarga biroja pārstāvji tiksies ar attiecīgo pašvaldībām iedzīvotājiem!
Konkurss norisinās pirmo reizi ar mērķi iedvesmot citas pašvaldības veidot spēcīgu, kvalitatīvu un uz iedzīvotāju interesēm balstītu pārvaldību, un to rīko tiesībsardze Karina Palkova kopā ar Latvijas Pilsonisko aliansi.
Lai nodrošinātu daudzpusīgu un profesionālu vērtējumu, žūrijā tika aicināti dažādu jomu un pieredžu pārstāvji: Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga, mūziķis, komiķis, podkāsteris Ralfs Eilands, Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Baiba Rivža, Latvijas Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, laikraksta “Kurzemnieks ” galvenā redaktore Daiga Bitiniece, nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, biedrības “Latvijas Darba devēju konfederācija” tautsaimniecības eksperte Signija Zandere un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Ilona Anna Eklona.
Konkursa pirmajā gadā kopā tika saņemti pašvaldību 33 realizēti projekti trīs nominācijās: laba pārvaldība pakalpojumu sniegšanā, laba pārvaldība komunikācijā ar iedzīvotājiem un laba pārvaldība iedzīvotāju iesaistē.
Paldies Liepājas, Valmieras, Daugavpils, Bauskas, Ādažu, Smiltenes, Līvānu, Cēsu, Jelgavas, Krāslavas, Dienvidkurzemes, Alūksnes, Siguldas, Mārupes, Dobeles, Rīgas pašvaldībām, kas īsteno projektus, lai padarītu savu iedzīvotāju ikdienu ērtāku un veicinātu pilsonisko iesaisti.
Pašvaldības savas iniciatīvas visvairāk pieteica iedzīvotāju iesaistes nominācijā (16 pieteikumi) un komunikācijas ar iedzīvotājiem nominācijā (11 pieteikumi), bet nominācijā pakalpojumu sniegšanā saņemti 6 pieteikumi. Tas liecina, ka pašvaldības ir ieinteresētas strādāt savu iedzīvotāju labā un veidot tādu vidi, kas ļauj katram iedzīvotājam līdzdarboties un būt daļai no pašvaldību lēmumiem.
Nominācijā “Laba pārvaldība pakalpojumu sniegšanā” žūrija iedzīvotāju vērtējumam izvirza šādus pretendentus:
Liepājas valstspilsētas pašvaldība “Liepājas e-pakalpojumu portāla struktūras izmaiņas” – mērķtiecīga iniciatīva, kas veicina pašvaldības pakalpojumu pieejamību un pārvaldības efektivitāti digitālajā vidē. Portāls ir veidots intuitīvi lietojams, un to ikdienā izmanto gandrīz visu pašvaldības iestāžu darbinieki, izvietojot tajā savus pakalpojumus. Iniciatīvas rezultātā ir uzlabota e-pakalpojumu pieejamība un lietošanas ērtums. To apliecina arī lietotāju skaita pieaugums: 2023.gadā portālam bija 7546 lietotāji, savukārt 2026.gada martā to skaits sasniedza jau 15 679. Šis pieaugums apliecina, ka izveidotais risinājums ir sabiedrībai saprotams, noderīgs un uzticams. Šobrīd epakalpojumi.liepaja.lv pieejami 75 dažādi e-pakalpojumi. Tostarp 2025.gada laikā izveidoti 35 jauni e-pakalpojumi, 20 jauni līdzfinansējuma konkursi un 10 reģistrācijas pasākumiem.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība “Tiešsaistes pieraksta sistēma QTicket pierakstam pie pašvaldības speciālistiem” – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu “Qticket” ieviesa tiešsaistes pieraksta sistēmu, lai padarītu pašvaldības pakalpojumus ērtāk pieejamus digitālajā vidē. Iniciatīva risina aktuālu problemātiku – sarežģītu un laikietilpīgu pierakstīšanos pie speciālistiem, rindas klātienē un ierobežotas iespējas iedzīvotājiem saņemt informāciju un pakalpojumus sev ērtā laikā. No 2025.gada maija līdz 2026.gada aprīlim sistēmā veikti 1356 pieraksti, kas apliecina iniciatīvas praktisko nepieciešamību un sabiedrības uzticēšanos digitālajai komunikācijai ar pašvaldību. Visvairāk iedzīvotāji izmantojuši iespēju pieteikties pakalpojumu saņemšanai Būvvaldē, kā arī Bāriņtiesā.
Ādažu novada pašvaldība “Pašvaldības konkurss “Sabiedrība ar dvēseli”” – konkursa mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti Ādažu novadā, veicinot iedzīvotāju iniciatīvu un atbildību par savu dzīves vidi. Projektu aktivitātes un mērķauditorija nav ierobežota. Konkursā iedzīvotāji piesaka un ar savu un pašvaldības līdzfinansējumu īsteno publiska labuma projektu idejas jebkurā vietējai kopienai vai tās daļai svarīgā un aktuālā jomā, piemēram, veic teritorijas labiekārtošanu, ēku un iekštelpu remontus, rada tehniskos līdzekļus izglītojošām, kultūras, sporta un sociālajām norisēm. 2025. gadā tika saņemti 28 projektu pieteikumi, no kuriem 22 tika piešķirts līdzfinansējums. Laikā no 2025. gada maija līdz septembrim projektu pieteicēji realizēja savas idejas – 14 teritorijas labiekārtošanas projektus, 5 tehnisko līdzekļu izveides projektus izglītojošām, kultūras, sporta un sociālajām norisēm, kā arī 3 projektu ietvaros tika veikts ēku un iekštelpu remonts.
Nominācijā “Laba pārvaldība komunikācijā ar iedzīvotājiem” iedzīvotāju vērtējumam žūrija nodod šos nominantus:
Liepājas valstspilsētas pašvaldība “2025. gada pašvaldību vēlēšanu integrētā komunikācijas kampaņa – “Liepāja ir Tava balss!”” – integrētā pašvaldības vēlēšanu kampaņa “Liepāja ir Tava balss!” veidota kā cilvēkcentrēts, ērts un saprotams komunikācijas risinājums, kas sasniedz iespējami plašu sabiedrību dažādos vecumos un sociālajās grupās. Kampaņā tika apvienoti digitālie un klātienes komunikācijas kanāli – sociālie tīkli, video sērijas, animācijas, drukāts informatīvais izdevums 45 000 eksemplāros, vienota vēlēšanu sadaļa mājaslapā vieglajā valodā, īpaši veidots iecirknis no pieejamības viedokļa, organizētas bērnu vēlēšanas, kā arī nodrošināta vizuāli vienota komunikācija pilsētvidē. Kampaņā piedalījās aptuveni 250 liepājnieku – gan kā brīvprātīgie, gan satura veidotāji, gan viedokļu paudēji. Digitālajos kanālos un drukas materiālos tika izmantoti aptuveni 30 pašu liepājnieku personīgi aicinājumi piedalīties vēlēšanās, tādējādi veidojot autentisku un uzticamu komunikāciju. Īpaši nozīmīga bija bērnu un jauniešu vēlēšanu iniciatīva “Demokrātija sākas ģimenē”, kur jaunieši tika iesaistīti ne tikai balsošanā, bet arī balsojuma jautājumu izstrādē un demokrātijas procesu izpratnē.
Valmieras novada pašvaldība “Pēcpusdiena ar mēru” ir mērķtiecīgi veidots komunikācijas formāts, kas nodrošina tiešu, atklātu un saprotamu dialogu starp pašvaldību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Pasākuma būtība ir sarežģītus un sabiedrībai nozīmīgus jautājumus skaidrot vienkāršā, praktiskā un uz diskusijām balstītā veidā, dodot iespēju ikvienam uzdot jautājumus un saņemt atbildes no pašvaldības vadības un nozaru ekspertiem klātienē. “Pēcpusdiena ar mēru” nav vienreizējs pasākums, bet gan ilgtermiņa un sistemātiska komunikācijas platforma. Pasākumu daudzveidība apliecina spēju pielāgot tēmas sabiedrības aktuālajām vajadzībām un ekonomiskajai situācijai. Tēmas tiek izvēlētas, konsultējoties ar uzņēmējiem, balstoties uz uzņēmēju un iedzīvotāju aptauju rezultātiem, kā arī analizējot aktuālās problēmas un attīstības tendences novadā.
Ādažu novada pašvaldība “Kopienu eksperta amata izveidošana” – kopienu eksperta amatu Ādažu novada pašvaldība izveidoja, lai nodrošinātu ātrāku un iedzīvotājiem ērtāku saziņu, kā arī darbības koordināciju starp iedzīvotājiem, vietējām kopienām un iedzīvotāju padomēm. Amata izveidošana un atbilstošas kompetences darbinieka aktīva darbība ir aktivizējusi arī novada ciemu kopienas, iedrošinot cilvēkus biežāk organizēt kopienu saliedēšanās aktivitātes un aktīvāk iesaistīties pašvaldības darbības procesos. Divu gadu laikā ir izveidoti 28 aktīvi kopienu čati, kā arī atjaunoti, pilnveidoti un no jauna izveidoti vairāki kopienu profili sociālās saziņas platformā Facebook.
Nominācijā “Laba pārvaldība iedzīvotāju iesaistē” žūrija iedzīvotāju vērtējumam izvirza šādas pašvaldību iniciatīvas:
Ādažu novada pašvaldība “Savs plāns katram ciemam – iedzīvotāju interesēs balstīta koprade Ādažu novadā” ir unikāla brīvprātīga iniciatīva – 19 individuālu ciemu attīstības plānu izstrāde (Ādažu novadā ir 21 ciems), kas nav noteikta nevienā valsts normatīvajā aktā. Iniciatīvas mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ciemu attīstību, nosakot katras vietējās kopienas specifiskās vajadzības un integrējot tās pašvaldības stratēģiskajā plānošanā.
Alūksnes novada pašvaldība “Kopienu svētki Alūksnes novadā” – tika veiktas iedzīvotāju aptaujas un izveidotas darba grupas, lai izvērtētu kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību novadā. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika uzsākta iniciatīva “Kopienu svētki” jeb “Kopienu restarts”, kuras mērķis ir stiprināt vietējo kopienu sadarbību, iesaistīt iedzīvotājus kultūras procesu plānošanā un īstenošanā, kā arī veicināt līdzatbildību par dzīves kvalitāti savā pagastā. Kopienu svētki tika organizēti sadarbībā ar pašiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību, radot vidi, kurā iedzīvotāji ne tikai apmeklē pasākumus, bet arī paši iesaistās ideju radīšanā, lēmumu pieņemšanā un aktivitāšu īstenošanā. Kultūras pasākums netiek veidots kā vienvirziena aktivitāte, kurā iedzīvotāji ir tikai skatītāji, bet gan kā koprades process, kurā kopiena pati iesaistās satura radīšanā un lēmumu pieņemšanā. “Kopienu restarta” ideja balstās uz savstarpējas uzticēšanās, sadarbības un līdzatbildības veicināšanu, kultūras darbiniekam kļūstot par procesa virzītāju un katalizatoru, nevis vienīgo organizatoru.
Cēsu novada pašvaldība “Cēsis 2025 – Latvijas kultūras galvaspilsēta” ir dažādu pasākumu kopums, kura kulminācija bija lieluzvedums “MĀLS”, kurā iesaistījās 2000 vietējo iedzīvotāju. Tāpat ievērības cienīgs ir Piebalgas Goda mielasts, kura organizēšanā līdzdarbojās Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāji, kopīgi strādājot pie svētku organizēšanas un jaunuzveduma veidošanas. Novērtējuma dati rāda, ka 98,1 % kultūras organizāciju “Cēsis 2025” vērtē kā veiksmīgu gadu, 96,2 % atzīst sabiedrības iesaistes nozīmi, bet 97,5 % “MĀLA” dalībnieku izjuta lepnumu par vietu, kurā dzīvo. Šie skaitļi atspoguļo sajūtu, kas valdīja visa gada garumā, – sajūtu, ka Cēsu novada cilvēki tic sev un vietai, kurā dzīvo.