Izstrādāts informatīvi izglītojošs materiāls par cilvēku tirdzniecības riskiem digitālajā vidē

Attēls ar tekstu. Kampaņas bukleta titullapa. Teksts attēlā: Informatīvs materiāls par cilvēku tirdzniecības riskiem digitālajā vidē: Kampaņas "Ne viss zelts, kas spīd" apkopojums, 2022.  Attēls no četru cilvēku ķermeņa daļām: 1. attēls - sievietes atslēgas kauls, kakls, zods bize; 2. attēls - jauna vīrieša pēdas; 3 attēls - sievietes rokas, kas paceltas augšā it kā dejotu; 4. attēls - jauna vīrieša vēderprese un torss.

Tiesībsargs sociālajos medijos īstenojis kampaņu “Ne viss ir zelts, kas spīd!”, lai skaidrotu cilvēku tirdzniecības problēmu Latvijā. Tagad kampaņas stāsti apkopotā formātā pieejami arī informatīvi izglītojoša materiālā. Īpašu uzmanību tiesībsargs pievērš tieši digitālajai videi, kurā cilvēki nereti ierauga kādus ļoti vilinošus darba vai iepazīšanās piedāvājumus, taču nav gana uzmanīgi, pieļauj kļūdas un attopas briesmīgos, dzīvībai bīstamos apstākļos vai pat pazūd uz neatgriešanos. Materiāls būs noderīgs ikvienam, īpaši tiem, kuri izmanto sociālos medijus un dažādus interneta portālus saziņai ar citiem, tostarp svešiem cilvēkiem.

Vairāk par kampaņu

Kā liecina Iekšlietu ministrijas dati [1], 2021. gadā Latvijā 61 cilvēks tika identificēts kā cilvēku tirdzniecības upuris: 49 vīrieši un 12 sievietes. 53 cilvēki cietuši no darbaspēka ekspluatācijas (būvniecība, pārtikas ražošana, lauksaimniecība, mežizstrāde un ēdināšana), septiņi – no seksuālās ekspluatācijas, bet viens cilvēks – no piespiedu fiktīvajām laulībām. Šie ir tie gadījumi, kuri ir konstatēti, taču noteikti ir arī tādi, par kuriem vēl nezinām.

Kampaņas mērķis ir ar piemēriem vērst uzmanību uz to, cik viegli ievainojams Tu vari būt. Lai arī aiz katra stāsta nestāv konkrēta cilvēka piedzīvotais, stāsti ir balstīti Latvijas un pasaules pieredzē dažādās cilvēku tirdzniecības jomās.

Šaubas par stāstu ticamību ir saprotamas, jo lielu daļu no cilvēku tirdzniecības sabiedrība neredz, nenojauš un pat nespēj iztēloties savos ļaunākajos murgos. Sarunas, tikšanās ar svešiem cilvēkiem, izmisums un dzīves problēmu izklāstīšana digitālajā vidē, neprasmīga informācijas izvērtēšana un liela paļaušanās uz to, ka pasaule ir jauka un skaista, bez ļaunuma un briesmām, var būt galvenie riski kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri. Tā ir arī doma – “ar mani nekas slikts nenotiks”. Patiesībā ir tik daudz brīdinājumu signālu, kurus ikdienā mēdzam nepamanīt. Kampaņā aicinām meklēt sarkanos karogus jeb brīdinājuma vārdus un frāzes. Tie simbolizē brīžus un apstākļus, kuriem jāpievērš uzmanība, ja tādos nonāc Tu vai kāds Tev zināms cilvēks. Esi vērīgs, neuzķeries uz spožā āķa! Ieraugi brīdinājuma karogus, pasargā sevi un citus, lai nepiedzīvotu vienu no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem – cilvēku tirdzniecību. Ne velti pat sens latviešu tautas sakāmvārds vēstī, ka “ne viss ir zelts, kas spīd”. Pirms piekrīti kaut kam šķietami vilinošam, izpēti, vai tas ir droši. Apjautājies draugiem, paziņām, meklē papildu informāciju.

Ja piedzīvo situāciju, kur Tu pats vai kāds Tev zināms cilvēks ir cietis no cilvēku tirdzniecībai raksturīgiem pāridarījumiem, ziņo Valsts policijai, kā arī nekavējoties vērsies Centrā MARTA vai biedrībā “Patvērums “Drošā māja””, lai saņemtu atbalstu atgriezties kaut cik normālā dzīvē.

[1] http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv/parskats-par-2021-gadu/265

Informatīvs materiāls par cilvēku tirdzniecības riskiem digitālajā vidē: kampaņas “Ne viss ir zelts, kas spīd!” apkopojums.