Jautājumi un atbildes par cilvēktiesību apsvērumiem sejas masku ierobežojumu noteikšanā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus privātpersonu iesniegumus un e-pastus, kuros privātpersonas pauž iebildumus pret sejas masku nēsāšanas pienākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.Lai skaidrotu tiesībsarga nostāju jautājumā par cilvēktiesību apsvērumiem sejas masku ierobežojumu noteikšanā, tiek sniegts apkopojums no privātpersonām iepriekš sniegtajām atbildēm.

 

Vai likumdevējs var noteikt ierobežojumus Covid-19 epidēmijas izplatības mazināšanai, kas skar sejas masku nēsāšanu sabiedriskās vietās?

 

Sabiedrības veselība ir viena no Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuras aizsardzībai valsts var ierobežot atsevišķu personu pamattiesības. Satversmes tiesa secinājusi, ka valsts īstenotie pasākumi sabiedrības veselības jomā parastos apstākļos iekļaujas sabiedrības labklājības aizsardzībā. Pandēmijas apstākļos, kad pastāv būtisks apdraudējums sabiedrības veselībai, valsts īstenotie pasākumi šajā jomā var tikt vērtēti arī kā tādi, kas nepieciešami sabiedrības drošības aizsardzībai.

Sabiedrības drošības aizsardzība ir viens no valsts uzdevumiem, kuru dēļ sabiedrībai ir nepieciešama valsts un ir attaisnojama valstij piešķirtā vara. Ikvienai valstij ir pienākums nodrošināt pienācīgu sabiedrības drošības aizsardzību. Saskaroties ar pandēmiju un būtisku sabiedrības veselības apdraudējumu, valstij ir pienākums nekavējoties rīkoties apdraudējuma novēršanai un situācijas normalizēšanai.

Atkarībā no apdraudējuma intensitātes valstij ir pieejami dažādi tiesiskie mehānismi situācijas pārvarēšanai, kuru izvēlē pastāv plaša valsts rīcības brīvība. Valsts situācijas sekmīgai pārvarēšanai var izsludināt īpašu tiesisko režīmu – ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. Taču valsts var arī pieņemt atsevišķus likumus (proti, normatīvos tiesību aktus), kas paredz speciālu noregulējumu situācijas pārvarēšanai, saglabājot normalitātes režīmu. [1]

Ievērojot minēto, likumdevējs un Ministru kabinets drīkst pieņemt ārējos normatīvos aktus, kas nepieciešami Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai. Gan Epidemioloģiskās drošības likums, gan Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz Ministru kabineta tiesības noteikt dažādus epidemioloģiskās drošības pasākumus un prasības slimības izplatības ierobežošanai. Uz šo likumu normu pamata ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuros Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt situācijai atbilstošas prasības.

 

Vai likumdevējs var noteikt ierobežojumus, kas saistīti ar sejas masku nēsāšanu personām, kam nav konstatēta Covid-19 saslimšana?

 

Sejas masku nēsāšana ir epidemioloģiskās drošības pasākums, kura mērķis ir mazināt Covid-19 vīrusa izplatību. Sejas maskas ir uzskatāmas par individuālās aizsardzības līdzekļiem un to nēsāšana nav ārstnieciska manipulācija.

SPKC pārstāvji ir snieguši skaidrojumu: “Visbiežāk cilvēks ir infekciozs jau divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Lai gan simptomu vēl nav, taču vīruss jau savairojies organismā tik lielā apjomā, ka cilvēks var inficēt citus, pat nezinot par savu saslimšanu. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc veseliem cilvēkiem prasa vilkt sejas maskas. Proti, šādi cilvēki var cits citu pasargāt arī, ja vēl nezina par savu saslimšanu.”[2] Ievērojot epidemioloģiskās drošības apsvērumus vīrusa izplatības mazināšanai, prasība lietot sejas masku sabiedriskās vietās ir obligāta un saistoša ikvienam Latvijas iedzīvotājam, arī personām, kurām ar Covid-19 testu nav noteikta vīrusa klātbūtne organismā un kas nav vīrusa nēsātāji. Sejas maskas lietošanas sabiedrībā mērķis cita starp ir arī solidaritātes izpausme, lai no inficēšanās pasargātu apkārtējos.

Veselības ministrija ir uzsvērusi, ka nav zinātniska pamatojuma tam, ka sejas maskas lietošana var pasliktināt cilvēku ar elpošanas ceļu, sirds asinsvadu vai citām hroniskām slimībām veselības stāvokli. Masku nēsāšana nepasliktina personas veselības stāvokli, taču tās nēsāšana publiskās vietās var mazināt risku saslimšanai ar Covid-19 infekciju.

 

Vai sejas masku nēsāšanas ierobežojumus var noteikt, ja to efektivitāte nav pilnībā pierādīta un masku nēsāšana var radīt viltus drošības sajūtu?

 

Attiecībā uz ierobežojumu noteikšanu augsta riska apstākļos, kad likumdevējam var nebūt pieejama maksimāli plaša zinātniska informācija par noteiktu ierobežojumu  efektivitāti, no cilvēktiesību viedokļa nozīmīga ir arī piesardzības principa ievērošana.

Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Ja pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta personu veselība un labklājība, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās. Proti, unikālā un neskaidrā situācijā likumdevējam ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir, pirmkārt, balstīti uz saprātīgu pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz pamattiesību aizsardzību [..]. Ja likumdevējs uzskata, ka konkrētu mērķu sasniegšanai ir nepieciešama maksimāli ātra rīcība, citādi tiktu nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, tam nav nepieciešams veikt tādus pētījumus par attiecīgā kaitējuma draudiem vai rīkot tādas debates par kaitējuma novēršanu, kas būtiski aizkavētu lēmuma pieņemšanu un tā efektivitāti. Tas, vai konkrētā rīcība patiešām bija nepieciešama, ir izvērtējams, noskaidrojot, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs. Ja ieinteresēto personu viedoklis netika uzklausīts tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu lēmumu, un tā rezultātā ir noteikts ierobežojums, kuram bija mazāk ierobežojošas alternatīvas, tad šāda rīcība varētu būt uzskatāma par samērīguma principa pārkāpumu.[3]

Vīrusa ierobežošana ir komplekss pasākumu kopums, kurus tikai kopā ievērojot, var sasniegt rezultātus. Sejas masku lietošana viena pati nepasargā no vīrusa, un tā neaizvieto galvenos higiēnas un profilakses pasākumus. Cilvēks pats var nezināt, ka ir saslimis ar Covid-19, tāpēc maska mazina iespēju gaisā nonākt pilieniem ar vīrusa klātbūtni.

Pasaules Veselības Organizācijas vadlīnijās ir uzsvērts, ja sabiedrībai tiek noteikta sejas masku lietošana, tad valsts uzdevums ir skaidri norādīt maskas valkāšanas mērķi, kur, kad, kā un kāda veida maskas ir jāvalkā, sniedzot informāciju par masku lietošanas ieguvumiem un to, ko ar masku lietošanu nesasniegs. Izvērtējot pieejamo informāciju, secināms, ka Latvijā ir skaidrots gan masku lietošanas mērķis, gan ieguvumi, gan tas, ka sejas masku lietošana ir tikai viena no pasākumu kopuma sastāvdaļām, kopā ar roku higiēnu, fizisko distancēšanos un citiem pasākumiem, kas kopumā ir vajadzīgi un papildina viens otru. Tāpat arī ar video palīdzību tiek uzskatāmi demonstrēta sejas maskas lietošana un utilizācija.

Attiecīgi aicinu iepazīties ar SPKC sniegto skaidrojumu par masku nēsāšanu. Minētais skaidrojums gan skaidro masku nēsāšanas mērķi, gan arī norāda uz “viltus drošības” riskiem.

 

Vai likumdevējs var paredzēt sodu par sejas masku ierobežojumu neievērošanu un vai veikalu īpašniekiem ir pienākums kontrolēt ierobežojum uzraudzību vai liegt privātpersonām preču un pakalpojumu saņemšanu?

 

Satversme paredz ne vien atsevišķas personas pamattiesības un brīvības, bet arī noteiktus šīs personas pienākumus demokrātiskā tiesiskā valstī. Viens no šādiem pienākumiem ir spēkā esošo likumu (resp., normatīvo tiesību aktu) ievērošana.

Tiesībsargs jau iepriekš ir paudis viedokli, ka arī uzņēmējiem ir jānodrošina epidemioloģisko ierobežojumu ievērošana, un tiem ir tiesības atteikt personai, kas likumā noteiktos pienākumus nepilda, pieeju precei vai pakalpojumam, nepieciešamības gadījumā strīdu risināšanā iesaistot arī policiju.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50.pants noteic, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar minētā likuma 51.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50.1pantā minēto pārkāpumu veic pašvaldības policija vai Valsts policija.

Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 6.7.1punkts noteic, ka pasākuma organizators, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs vai ēkas īpašnieks nodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai to lieto neatbilstošā veidā (neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista iekštelpās. Pasākuma organizators vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs nesniedz pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto mutes un deguna aizsegu.

Paskaidroju, ka šajā punktā ir ietverts epidemioloģisko drošības pasākumu kontroles mehānisms, lai sasniegtu noteikumu mērķi – vīrusa izplatības ierobežošanu.  Gadījumā, ja persona neievēro noteiktās prasības, tai var tikt liegta pakalpojumu pieejamība, tomēr šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis ir visas sabiedrības veselības aizsardzība. Veselības ministrija ir skaidrojusi, ka šāds regulējums tiek ieviests, ņemot vērā, ka joprojām liels skaits iedzīvotāju publiskās iekštelpās nelieto vispār vai neatbilstoši lieto mutes un deguna aizsegus,  pakļaujot gan sevi, gan arī citas personas inficēšanās riskam ar Covid-19.

 

Vai sejas masku nēsāšanas ierobežojums nesamērīgi ierobežo personas tiesības saņemt preces un pakalpojumus?

 

Privātpersonas iespējas iegādāties preces netiek liegtas, un drīkst apmeklēt veikalus, ievērojot valsts noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus.

Gadījumā, ja Jums ir bažas par epidemioloģisko ierobežojumu piemērotību leģitīmā mērķa – sabiedrības veselības nodrošināšana – sasniegšanai, personas ir aicinātas apsvērt iespējas izmantot alternatīvus preču iegādes veidus – pasūtot preces internetā, izmantojot ģimenes un draugu atbalstu preču iegādei vai nepieciešamības gadījumā sazinoties ar brīvprātīgo kustību “Paliec mājās” https://paliec-majas.lv/ preču piegādei uz dzīvesvietu.

 

Vai Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā (Ovjedo konvencija) pieļauj cilvēktiesību ierobežojumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai?

 

Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 1.pants noteic konvencijas mērķi aizsargāt visu cilvēku cieņu un identitāti, ikvienam bez jebkādas diskriminācijas garantēt viņa integritātes respektēšanu un citas tiesības un pamatbrīvības saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai šīs konvencijas noteikumus iestrādātu savos tiesību aktos.

Atbilstoši valsts pienākumiem Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā normas Latvijā ir iestrādātas Pacientu tiesību likumā, un ir piemērojamas pacientiem veselības aprūpē. Pacientu tiesību likums arī atbilstoši Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 1.pantam noteic personu tiesības, piedaloties zinātniskos pētījumos medicīnas jomā.

Eiropas Padomes Bioētikas komiteja 2020.gada 14.aprīlī ir publicējusi viedokli par cilvēktiesību apsvērumiem, kas ir attiecināmi arī Covid-19 krīzes laikā[4]. Atbilstoši šim skaidrojumam tiek uzsvērts, ka valstīm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, personu veselības datu aizsardzību. Vienlaikus Eiropas Bioētikas komiteja atzīmē arī Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 26.pantu, kas paredz tiesības valstīm izņēmuma gadījumos ierobežot konvencijā paredzētās tiesības, tostarp tiesības uz privāto dzīvi, lai aizsargātu kolektīvas intereses. Šo ierobežojumu nepieciešamība ir izvērtējama, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atrodamos cilvēktiesību ierobežošanas principus. 

Ievērojot minēto, Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā noteiktās tiesības var tikt ierobežotas, un noteikti ierobežojumi sabiedrības veselības nodrošināšanai paši par sevi nav pretrunā ar konvencijas saturu.

 

Kādā veidā privātpersona var iebilst pret sejas masku nēsāšanas ierobežojumiem?

 

Gadījumā, ja privātpersona uzskata, ka masku nēsāšanas pienākums vai citi Ministru kabineta vai Saeimas noteiktie tiesību ierobežojumi pārkāpj tās cilvēktiesības, personai ir tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt tiesību normu atbilstību Satversmei un Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām.

 


[1] Pleps J., Priekulis J., Strupišs A., Lībiņa-Egnere I., Šķiņķis M., Jansons J., Birģelis M., Latvijas Republikas prokuratūra Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt. Jurista Vārds, 10.11.2020., Nr. 45 (1155), 6.-13.lpp.

[2] «Re:Check»: Ar Covid-19 slimības sākumā citus var inficēt arī cilvēks bez simptomiem. LSM. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-ar-covid-19-slimibas-sakuma-citus-var-inficet-ari-cilveks-bez-simptomiem.a383492/ (Skatīts 28.12.2020).

[3] Satversmes tiesas 2020.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 16.1.punkts.

[4] Eiropas Padomes Bioētikas komitejas 2020.gada 14.aprīļa viedoklis par cilvēktiesību apsvērumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju pieejams: https://rm.coe.int/inf-2020-2-statement-covid19-e/16809e2785

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL