Smiltenes novada domes interpretācija par vides pieejamības normām jeb “personām ar invaliditāti augstāk par pirmo stāvu nav jānokļūst”

2020. gada 1.septembrī tiesībsargs saņēma iesniegumu, kurā iesniedzējs norāda, ka Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem līgumiem, kas nosaka vides pieejamības nozīmi cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošanā. Tomēr tas netiek ņemts vērā Smiltenes novada domes celtajā ēkā, kura atrodas Dakteru ielā 27. Saskaņā ar projektu Nr. 8.1.2.0/17/I/034 „Mācību vides uzlabošana Smiltenes vidusskolā” ir uzbūvēta internāta ēka, kurā nodrošināta pieejamība personām ar invaliditāti tikai ēkas pirmajā stāvā, liedzot jauniešiem ar invaliditāti cieņpilni un līdzvērtīgi piekļūt telpām otrajā un trešajā stāvā.

Smiltenes novada dome uzskata, ka ēka neesot kā publiska būve Būvnormatīva “Publiskas būves” izpratnē. Dome, pamatojoties uz Būvnormatīvu “Dzīvojamās ēkas”, secinājusi, ka lifts nav nepieciešams, jo dzīvojamās ēkas telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem atrodas tikai ēkas pirmajā stāvā. Dome noliedza to, ka tas ietekmētu jauniešu ar invaliditāti dzīvi ēkā, jo otrajā un trešajā stāvā atrodas citu jauniešu istabiņas un netiek nodrošināti publiski pakalpojumi.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka “Smiltenes novada domes skaidrojumi un argumenti nav attaisnojami ar Domes iespējamo kļūdīšanos normatīvo aktu interpretācijā, bet ir apzināti maldinoši, lai attaisnotu savu neizdarību.”

Personas ar invaliditāti patstāvīga nokļūšana otrajā un trešajā stāvā nav saistāma ar to, vai šajos stāvos tiek nodrošināti publiski pakalpojumi, bet ar to, vai personai ir tiesības tur nokļūt. Pieejamas vides pamatprasība, kas noteikta arī Latvijas normatīvajos aktos ir, ka persona ar invaliditāti var patstāvīgi nokļūt tur, kur tā vēlas un saņemt pakalpojumus līdzvērtīgi pārējiem sabiedrības locekļiem.

Tiesībsargs ir izskatījis pārbaudes lietu un sniedzis atzinumu, uzsverot, ka Smiltenes novada dome nepareizi interpretējusi publiskas būves statusu, kā arī nav izpildījusi būvniecības normatīvā regulējuma prasības pieejamas vides nodrošināšanā. Trīs stāvu jaunbūvē nav izbūvēts lifts vai cits risinājums personu ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai, lai tās nokļūtu ēkas otrajā un trešajā stāvā.

Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka Smiltenes novada dome nav ievērojusi arī labas pārvaldības principu. Apzinoties lifta šī brīža izbūves finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, tiesībsargs aicināja Smiltenes novada domi lūgt attiecīgās jomas ekspertu

viedokli un kopīgi izvērtēt, vai internātā nav iespējams ierīkot citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai.

Tiesībsargs arī aicināja Labklājības un Ekonomikas ministrijas izstrādāt vienotu kritēriju metodoloģiju attiecībā uz atkāpes principa “nesamērīgs slogs” aprēķināšanu katrā individuālā būvniecības gadījumā attiecībā uz vides pieejamības nodrošināšanu, kā tas ir noteikts ANO konvencijā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL