Tiesībsarga birojam – 10 gadi
Desmit gados, kopš pastāv Tiesībsarga birojs, ir daudz panākts, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju Latvijā. Lai gan biroja darbs aptver daudz un dažādus jautājumus, ir īpaši domāts par mazaizsargāto iedzīvotāju grupu interesēm. Tiesībsargs un viņa komanda iestājusies par bērnu tiesībām uzaugt ģimenē un iegūt izglītību bez maksas, kā arī par nepilnībām vecuma pensiju sistēmā.
Ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” ir novērstas vecuma pensijas sistēmas nepilnības attiecībā uz “negatīvo” kapitāla indeksu nepieļaušanu nākotnē. Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem valsts ir apņēmusies veikt vecuma pensiju pārrēķinu personām, kuru pensijas ir ietekmētas ar “negatīvo” kapitāla indeksu.
Tiesībsarga iniciatīvas rezultātā ir panākti uzlabojumi, lai tiesiskais regulējums attiecībā uz personu piespiedu ārstēšanos psihoneiroloģiskajās slimnīcās atbilstu cilvēktiesību normām. Iepriekš normatīvā bāze par piespiedu līdzekļu pielietošanu un personu tiesībām uz privāto dzīvi šādās iestādēs praktiski neeksistēja vai tā bija ļoti trūcīga.
Zolitūdes traģēdijas kontekstā tiesībsargs aicināja normatīvajos aktos nostiprināt apsardzes darbinieka pienākumu trauksmes gadījumā nekavējoši evakuēt cilvēkus no sabiedriskām telpām. Šobrīd šāda prasība ir iestrādāta Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.
Ir panākti uzlabojumi labā pārvaldībā, piemēram, lauksaimniekiem ir iespēja savlaicīgi saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi, ko piemēro neapstrādātai lauksaimniecības zemei.
Savukārt tiesībsarga iestāšanās par tiesībām apvienoties arodbiedrībās veicinājusi grozījumus Robežsardzes likumā, kā rezultātā robežsargi aktīvi izmanto šo iespēju.
Šo desmit darbības gadu laikā Tiesībsarga birojs ne tikai nostiprinājis savu pozīciju Latvijā kā uzticama, atvērta un pilsoniskās intereses aizstāvoša institūcija, bet veiksmīgi nodibinātas starptautiskas attiecības, tiesībsargs aktīvi piedalās Eiropas un Pasaules līmeņa cilvēktiesību procesos. Tiesibsargs ir to valsts amatpersonu lokā, kuram sabiedrība uzticas visvairāk.
Pēc 2006. gada 6. aprīlī Saeimā pieņemtā Tiesībsarga likuma uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes 2007. gada 1. janvārī tika izveidots Tiesībsarga birojs. Par pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu Saeima apstiprināja bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Romānu Apsīti, kura laikā tika izveidota biroja struktūra un stiprinātas konkrētu personu tiesības Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargāto sabiedrības grupu aizstāvībai.
2011. gada 17. martā amatā tiek apstiprināts esošais tiesībsargs Juris Jansons, turpinot attīstīt Tiesībsarga biroja darbu un uzstādot arvien jaunus mērķus un izaicinājumus. Juris Jansons amatā pārvēlēts 2016. gada martā. Tiesībsargs par nākamā perioda prioritātēm ir izvirzījis turpināt iesākto darbu par bērnu tiesībām uzaugt ģimenē, tai skaitā audžuģimeņu un aizbildņu kustības attīstību, vērst uzmanību jaundzimušo nepilsoņu jautājumam, aizstāvēt personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesības, kā arī ikviena iedzīvotāja tiesības uz privāto dzīvi un datu aizsardzību; veicināt iedzīvotāju tiesību uz valsts nodrošinātu veselības aprūpi ievērošanu, kā arī viedas pārvaldības ieviešanu visos valsts un pašvaldību iestāžu līmeņos.