Tiesībsarga kopā ar jauniešiem diskutē par cilvēktiesību aizsardzību Latvijā un Eiropā
2021. gada 5. februārī tiesībsargs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu, kopā ar jauniešiem diskutēja par cilvēktiesību aizsardzību Latvijā un Eiropā. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola norisinās jau 5. sezonu. 70 Latvijas skolas, simtiem skolotāju un tūkstošiem skolēnu jau šogad apgūst mācību programmu, kas trīs gadu garumā sadarbībā ar valsts augstākajām amatpersonām, izciliem ekspertiem, medijiem un programmas absolventiem pēta parlamentārās demokrātijas visdažādākos aspektus.
Saruna notika Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu parlamentārās demokrātijas skaidrošanas cikla ietvaros ar jauniešiem un skolotājiem no vairāk kā 75 skolām. Tā ir iespēja jauniešiem, sadarbībā ar ES un valsts augstākajām amatpersonām, apzināties savu #Pilsoņaspēku un izprast kā likumdošana, tieslietu sistēma, sabiedrības iesaiste un vēlēšanas nodrošina Latvijas un Eiropas parlamentārās demokrātijas ilgtspēju. Plašāka informācija un diskusijas ieraksts pieejams šeit.
Diskusijas laikā tiesībsargs atbildēja uz vairākiem jauniešu uzdotajiem jautājumiem, tomēr dažus no jatājumiem diskusijas laikā nepaspēja izskatīt. Tāpēc tiesībsargs sniedz rakstiskas atbildes uz šiem jautājmiem:
Kāpēc Latvijas valdība vienkārši nevar atcelt nepilsoņa pasi un iedot visiem pilsonību?
Lai saprastu, kā un vai varētu izbeigt nepilsoņa statusu, ir jāatgriežas 90-to gadu sākumā un jāsaprot, kādēļ šis statuss radās. Atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, personas, kuras nonāca Latvijā PSRS okupācijas laikā veicinātās migrācijas rezultātā, nevarēja automātiski kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tika izveidots nepilsoņa statuss, kas tika noteikts kā pārejas statuss, ļaujot personām izvēlēties valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni. Iespējams, ka lielākā kļūda, kas tika pieļauta tolaik, ir tas, ka netika noteikts termiņš, kādā personām būtu jāizšķiras par valstisko piederību, un netika izstrādāts pārdomātāks naturalizācijas process, lai skaidri nospraustu pārejas statusa pastāvēšanas laika robežu. Pārtraucot nepilsoņa statusa piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, ir sperts liels solis, lai beidzot atrisināto šī pārejas statusa eksistenci. Domāju, ka ir pareizi ļaut personai izšķirties par vēlmi piederēt kādai valstij un paust tai pilnīgu lojalitāti un uzticību, un katra cilvēka izšķiršanās ir darīt to ātrāk vai lēnāk. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka atšķirība starp nepilsoni un Latvijas pilsoni, ir spējā piedalīties vēlēšanās. Un noteikti būs aplami apgalvojumi, ka nepilsoņi ir personas bez tiesībām vai pielīdzināmi bezvalstniekiem. Ja kādam ir interese, aicinu izlasīt mūsu atzinumu, kas ievietots Tiesībsarga biroja mājas lapā.
Kādas ir likumā noteiktās prasības tiesībsarga amata kandidātiem?
Prasības tiesībsarga amata kandidātiem ir noteiktas Tiesībsarga likuma 7.pantā. Par tiesībsarga amata kandidātu var virzīt personu:
- kura ir Latvijas pilsonis un kurai nav dubultpilsonības;
- kura ir sasniegusi 30 gadu vecumu;
- kura ir ieguvusi augstāko izglītību — vismaz maģistra grādu — vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību;
- kura prot latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;
- kurai ir zināšanas un praktiskā darba pieredze cilvēktiesību vai tiesību aizsardzības jomā;
- kura atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Kā tieši tiek izvēlēts tiesībsargs un kurš nevar tikt ievēlēts? Kā laika gaitā ir mainījies pieņemto institūcijas darbinieku skaits gadā?
Tiesībsarga amata kandidātus var izvirzīt ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti. Virzot izvēlēto tiesībsarga amata kandidātu, deputātiem jāpārliecinās, ka izvirzītais kandidāts atbilst Tiesībsarga likuma 7.pantā noteiktajām prasībām. Par tiesībsarga iecelšanu balso visi Saeimas deputāti pēc tam, kad Saeimā ir saņemti izvirzītā tiesībsarga amata kandidāta parakstīti dokumenti: piekrišana kandidēt uz tiesībsarga amatu un priekšlikumi par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamiem risinājumiem. Izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes, kurā tiesībsargs tiks apstiprināts amatā, uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Atbildot uz otro jautājumu, varu minēt, ka darbinieku skaits pēdējo 10 gadu laikā ir svārstījies 40-55 darbinieku robežās (ja 2012.gadā Tiesībsarga birojā bija 42 darbinieki, ieskaitot tiesībsargu, tad 2021.gadā – 54 darbinieki), un šis pieaugums saistīts pamatā ar tiesībsargam deleģētajām jaunajām funkcijām (izraidīšanas novērošana, prevencijas nodaļas izveide).
Jūsu viedoklis par iespēju ievēlēt tiesībsargu uz diviem termiņiem. Vai tiesības izvirzīt kandidātu 10 Saeimas deputātiem nevis 5 ir pozitīvi vērtējams? Kāpēc?
Tiesībsargam Latvijā ir plašs darba lauks, un ir vairāki mandāti, piemēram, ombuda, nacionālās cilvēktiesību institūcijas, līdztiesības iestādes un citi pienākumi. Katram no minētajiem mandātiem ir dažādi starptautiski atzīti savi principi, kas cita starpā runā arī par mandāta termiņu un pārvēlēšanu. Tā, piemēram, Venēcijas principi aicina noteikt ne mazāk kā septiņu gadu termiņu, bet bez pārvēlēšanas tiesībām, Parīzes principi savukārt pieļauj pārvēlēšanas iespēju utt. Loģiski apsvērumi ierobežot pārvēlēšanu skaitu noteiktam valsts amatpersonu lokam pastāv, tādēļ būtu labi, ja valsts izveidotu konsekventu pieeju šajā jautājumā.
Attiecībā uz ierosinājumu, ka tiesībsarga amata kandidātu būtu jāvirza desmit, nevis pieciem Saeimas deputātiem, esmu paudis viedokli jau agrāk. Manuprāt, tas ne tikai nevairo sabiedrības uzticēšanos tiesībsarga institūcijai, bet gan gluži pretēji – to vēl vairāk politizē un piedēvē kādas politiķu grupas īpašāku labvēlību konkrētam kandidātam. Šajā apstāklī es saskatu zināmu risku, proti, mazajām partijām vai neatkarīgajiem deputātiem praktiski var tikt liegta iespēja virzīt savu kandidātu, kas secīgi palielina lielo partiju ietekmi.
Vai tiesas lēmums, ka spriedums nav pārsūdzams, nav tiesību pārkāpums?
Sāksim ar to, ka visām tiesām ir noteikta funkcija – sniegt aizsardzību personas dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas, mantas, citu interešu apdraudējuma gadījumos. Šis aizsardzības nodrošināšanas process nevar būt bezgalīgs, tādēļ ir izveidota trīspakāpju tiesu sistēma, kur gala nolēmums nav pārsūdzams. Ņemot vērā, ka pa vidu līdz galīgā nolēmuma pasludināšanai ikviena persona, kas ir tiesvedības dalībnieks, var lūgt pārskatīt lietu pēc būtības atkārtoti, tiek nodrošināts mehānisms, kā novērst iespējamo tiesas kļūdu lietas izskatīšanā. Manā ieskatā, cilvēka tiesības nevar būt pārkāptas tiesvedībā, ja tiek nodrošinātas visas procesuālās tiesības, un zemākas instances tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas un kasācijas kārtībā.
Kur var atrast jauniešu iespējas, lai iesaistītos un piedalītos?
Jaunatne parasti ir bijusi tā sabiedrības daļa, ko var raksturot kā pārmaiņu nesējus-revolucionārus. Pārmaiņas nesot, jaunieši vienmēr ir bijuši aktīvi apvienojoties organizācijās, iesaistoties partiju jauniešu nodaļās, iesaistoties nevalstisko organizāciju darbā. Katra izvēlē paliek tikai tas, kas viņu interesē vairāk – vai tā ir politika vai cits nozīmīgs darbs sabiedrības labā. Tādēļ, ja ir vēlme līdzdarboties, ir jāmeklē iespējas un vienkārši jāsāk darīt, un sākums varētu būt jau skolas ietvaros, iesaistoties un aktivizējot skolu pašpārvaldes. Reģionu jauniešus aicinātu izmantot iespēju un veidot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām – neaizmirstiet, ka Jums ir tiesības vērsties vietējās pašvaldībās ar lūgumiem iekļaut jauniešus interesējošos jautājumus apspriedēs.