Tiesībsargs atbild: Par komisijas maksu no minimālajiem ienākumiem

Tiesībsargs ir saņēmis Rīgas domes Labklājības departamenta vēstuli par patversmes klientu problēmām no bankas saņemt Rīgas pašvaldības nodrošināto pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

Šiem cilvēkiem ir neiespējami saņemt Rīgas pašvaldības nodrošināto pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai pilnā apmērā, jo kredītiestādes vai citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro komisijas maksu par tiesu izpildītāju rīkojumu izpildi, ieturot komisijas maksu no klientu kontiem. Tādējādi vairāki cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem minimālā apmērā, kas savukārt negatīvi ietekmē šo cilvēku sociālās funkcionēšanas spējas un integrāciju sabiedrībā.

Tiesībsargs aicina atbildīgās iestādes izvērtēt šo jautājumu un sniegt redzējumu tā risināšanā. Ņemot vērā, ka zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu apstrāde jau gandrīz divus gadus tiek veikta elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju, tādējādi būtiski atvieglojot administratīvo darbu, kas kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem bija jāveic manuāli, tiesībsarga ieskatā šis jautājums būtu atkārtoti izvērtējams.

Skaidrojums

Rīgas domes Labklājības departaments ir konstatējis cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas, kuri saņem patversmes un naktspatversmes pakalpojumu, Satversmē garantēto pamattiesību uz sociālo nodrošinājumu aizskārumu gadījumos, kad pret šīm personām tiek vērsti zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumi un viņām pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai pašvaldība pārskaita uz kredītiestādes vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontu.

Departamenta ieskatā kredītiestādes vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja piemērotā komisijas maksa par tiesu izpildītāja rīkojuma izpildi ir pretrunā ar Civilprocesa likumā un likumā “Par sociālo drošību” noteikto mērķi un jēgu.

Tiesībsargs skaidro – kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju piemērotās komisijas maksas, kas tiek ieturētas par zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu pieņemšanu izpildei un pārskaitījumu veikšanu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, nav uzskatāmas par tādām, uz ko tiek vērsta piedziņa atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem. Tā ir pakalpojuma maksa, ko veido attiecīgās kredītiestādes vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs par konkrēti veicamajām darbībām ar personas kontu, kam par pamatu ir starp klientu un kredītiestādi vai citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju noslēgta vienošanās. Tādējādi uz tām neattiecas arī Civilprocesa likuma noteiktais regulējums par summām, uz kurām aizliegts vērst piedziņu, kā arī vispārīgais nosacījums par naudas līdzekļu saglabāšanu minimālās algas apmērā vai 50 procentu apmērā no minimālās algas. Līdz ar to šādas pakalpojumu maksas ieturēšana no kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju puses nav atzīstama par pretlikumīgu rīcību.

Tiesībsargs jautājumu pētījis jau iepriekš

Vēršam uzmanību, ka tiesībsargs jau 2017. gadā veica izpēti par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, vēršot piedziņu uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām, nesaglabājot Civilprocesa likumā noteiktos naudas līdzekļus. Izpētes laikā tiesībsargs pievērsās arī jautājumam par kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto tarifu maksas apmēru.

Tāpat minētais jautājums bija viens no tiem, ko tiesībsargs 2018. gada februārī sasauktajā diskusijā uzdeva atbildīgajām iestādēm, un, proti: “vai būtu iespējams kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem normatīvajā regulējumā noteikt robežas tarifu maksām, kas tiek pieprasītas par zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu pieņemšanu izpildei un pārskaitījumu veikšanu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā?”.

Toreiz diskusijas gaitā noskaidrojās, ka, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paustos argumentus, kā arī to, ka kredītiestādes vai citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji tiesu izpildītāju sūtīto rīkojumu izpildei patērē savus resursus, nebūtu iespējams noteikt vienotus “griestus” pakalpojumu maksas apmēra noteikšanai.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL