Tiesībsargs atbild: Par NBS obligāto vakcināciju pret COVID-19

Saskaņā ar Veselības ministrijas oficiāli sniegto informāciju vakcinācija pret COVID-19 Latvijā ir un būs brīvprātīga. Izpētot sīkāk spēkā esošo tiesisko regulējumu, gūstams apstiprinājums, ka vakcinācija pret COVID-19 šobrīd ir brīva iespēja un tai nav imperatīvs raksturs. Vienīgā joma, kurā situācija juridiski atšķiras, ir aizsardzības nozare, jo Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1pants noteic, ka aizsardzības ministram, saskaņojot ar veselības ministru, ir tiesības noteikt speciālus epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz NBS personālu.

Saskaņā ar NBS tiesībsargam sniegto informāciju, 2021. gada  26.janvārī ir izdota pavēle Nr.42 par vakcinācijas veikšanu visiem profesionālā dienesta karavīriem, izņemot, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ. Kā pamatojumu minētajai pavēlei Nr.42 NBS sniedz tālāk minēto skaidrojumu.

Pavēle Nr.42 cita starpā ir izdota, pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1 pantu, Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem ,,Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, Ministru kabineta 2000.gada 26. septembra noteikumiem ,,Vakcinācijas noteikumi”, Aizsardzības ministra 2021.gada 14. janvāra pavēli ,,Par vakcināciju pret Covid-19”, kā arī pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma 14.panta otro daļu, kuras pirmais punkts noteic Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu atbildēt par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka  NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS īsteno vienu no valsts funkcijām –  valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no militārā dienesta izpildes kvalitātes, savukārt šāda kvalitāte primāri ir atkarīgā no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. NBS personālsastāva spēja veikt uzdevumus ir pirmām kārtām saistīta ar veselības aspektu.

COVID-19 pandēmijas apstākļos valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir ne vien ierobežota, bet atsevišķos gadījumos pat neiespējama, it īpaši militārajā dienestā, jo NBS vienības kaujas gatavība balstās uz visu vienības indivīdu (karavīru) kaujas gatavību. Militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, tam ir savas ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem, galvenokārt šāda īpatnība ir tā pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. Militārā dienesta centrālais elements ir NBS profesionālā dienesta karavīrs, kuram ir īpašs tiesiskais statuss, jo, noslēdzot dienesta līgumu, tiek nodibinātas militārā dienesta tiesiskās attiecības, kuru ietvaros karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā – NBS rīcībā. Latvijas tiesību zinātnieks profesors K.Dišlers skaidroja, ka uz karavīriem ir attiecināms termins "īpaši pakļautas personas", norādot, ka speciālie publiskie pienākumi tiek prasīti no personām, kas atrodas īpatnējā tiesiskā stāvoklī, kā, piemēram, [..] kareivji un vispār personas, kas atrodas militārā dienestā (Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 144.lpp.). Tieši tāpēc pavēlē Nr.42 vakcinācija tiek paredzēta visiem  NBS profesionālā dienesta karavīriem.

Tiesībsarga ieskatā NBS sniegtais pamatojums un skaidrojums pavēles Nr.42 izdošanai sakņojas leģitīmā mērķī, bruņoto spēku darbības specifikā un nodarbinātības formā. Kā ir atzinusi Satversmes tiesa, valsts dienestu pildošās personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti – šo personu tiesības ir ierobežotas, un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi. Jo sevišķi tas ir jāņem vērā militārajā dienestā, kur dienestā esošo personu galvenais profesionālais uzdevums ir saistīts ar sabiedrības drošības, valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. Arī no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma nodarbinātības jomā izriet, ka bruņotajos spēkos nodarbinātajām personām ir citādas profesionālās prasības un pieļaujamo ierobežojumu tvērums. Satversmes 111.pantā nostiprinātās tiesības uz veselību nav absolūtas, proti, valstij ir tiesības tās ierobežot. Valstij piekrīt tiesības izvirzīt īpašas prasības bruņotajos spēkos nodarbinātajiem, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas pildīt sabiedrības un valsts aizsardzības funkciju, nodrošinot militārā dienesta operativitāti.

NBS profesionālā dienesta karavīru vakcinācija tieši ietekmē valsts dienesta izpildi, jo militārajā dienestā esošo personu pienākumu kvalitatīva izpilde COVID-19 pandēmijas laikā ir tieši saistīta ar veselības stāvokli un NBS ieskatā bez vakcinācijas tā nav iespējama.

Kā norādīts NBS vēstulē tiesībsargam, par pavēles Nr.42 nepildīšanu NBS nav paredzētas sankcijas. Tiesībsarga ieskatā, ja militārajā dienestā esošā persona nevēlas pildīt minēto pavēli veselības vai citu personisku iemeslu dēļ, ir jābūt konstruktīvai komunikācijai ar vadību, ievērojot dienestā noteikto subordinācijas un problēmjautājumu izskatīšanas kārtību. Turklāt tas neizslēdz savietojamības ar konkrēto dienesta pienākumu veikšanu izvērtēšanu vai to pārskatīšanu. To apliecina arī NBS publiski sniegtā informācija. Proti, ņemot vērā faktu, ka karavīri, kuri būs saņēmuši vakcīnu, varēs inficēties, tomēr nesaslims smagā klīniskā formā, uz karavīriem, kuri nebūs vakcinējušies, attieksies epidemioloģisko drošības pasākumu pilns spektrs. NBS būs viņi jāpasargā - pilnā apjomā nodrošinot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus, lai inficēšanās nenovestu pie smagas slimības gaitas ārstniecības iestādē. Līdz ar to nevakcinētajiem karavīriem būs paredzēti dažādi ierobežojumi, piemēram, dalībai militārajās mācībās, komandējumos, dienesta sanāksmēs, tiekoties ar sabiedroto spēku karavīriem utt. NBS to nekvalificē kā sankcijas, bet kā loģiski un zinātniski argumentētus ierobežojumus.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju NBS ir izveidots e-pasts: vakcinacija@mil.lv, uz kuru ikviens aizsardzības jomā strādājošais var iesūtīt interesējošos jautājumus par vakcināciju un saņemt nozares vadības, mediķu un profesionāļu atbildes un ekspertīzi par to, kā notiks vakcinācija bruņotajos spēkos. Jau pāris nedēļas NBS notiek organizētas tikšanās visu vienību karavīriem, zemessargiem un civilajiem darbiniekiem ar ārstniecības personālu, kurās ir iespēja saņemt atbildes uz interesējošajiem un neskaidrajiem jautājumiem. Ja dialogs neizdodas NBS ietvaros, karavīram ir tiesības vērsties Aizsardzības ministrijā.

Tiesībsargs informē saistībā ar sabiedrībā tā saukto Eiropas likumu, kas aizliedzot obligātu vakcināciju pret COVID-19, proti, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemto rezolūciju, pieejams šeit.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Padomē tiek apspriesti un pieņemti ne tikai tiesību akti, bet arī tādi dokumenti kā, piemēram, secinājumi, rezolūcijas un paziņojumi, kas nerada tiesiskas sekas. Padome izmanto šos dokumentus, lai izteiktu politisku nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības darbības jomām. Līdz ar to šā veida dokumentos Eiropas Padome tikai nosaka politiskas saistības vai nostājas, – tie nav paredzēti Līgumos. Tāpēc tie nav juridiski saistoši.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL