Tiesībsargs uzraudzīs, kā tiek pilnveidots tiesas nolēmumu efektīvas izpildes process

Tiesībsargs, atsaucoties uz pēdējā laikā saņemtajiem privātpersonu iesniegumiem, ir aktualizējis un pievērsies jautājumam par tiesas nolēmumu efektīvu izpildi. Personas savos iesniegumos vērš tiesībsarga uzmanību, ka ilgstoši netiek izpildīts tiesas nolēmums par parāda piedziņu, kā rezultātā netiek gūts apmierinājums no tiesas piespriestā. Turklāt vairāki iesniedzēji vērš tiesībsarga uzmanību uz aspektu, ka, lai gan no zvērināta tiesu izpildītāja puses ir veikti visi iespējamie pasākumi izpildes procesā, tomēr ar to nepietiek, lai nolēmums par parāda piedziņu tiktu izpildīts piedzinēja labā.

Tiesībsargs uzsver, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam “ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā”. Lai gan minētajā pantā tas nav tieši atrunāts, tomēr taisnīgas tiesas jēdziens ietver arī tiesības prasīt, lai valsts nodrošina efektīvu tiesas sprieduma izpildi. Pretējā gadījumā visas pārējās taisnīgas tiesas garantijas ir bezjēdzīgas, ja persona, kas tiesā “panākusi taisnību”, nevar to īstenot praksē.

Saistībā ar minēto tiesībsargs vērsās Tieslietu ministrijā un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ar lūgumu sniegt informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem un līdzekļiem, kas varētu efektivizēt nolēmumu izpildi par parāda piedziņu. Atsaucoties uz tiesībsarga vēstuli, Tieslietu ministrija šā gada 6.augustā organizēja sanāksmi par efektīvu nolēmumu izpildi parāda piedziņas lietās, kurā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Tiesībsarga biroja.

Sanāksmes ietvaros tika apspriestas vairākas idejas un veidi, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un tiesībsargs piedāvāja nolēmuma par parāda piedziņu efektīvākai izpildei, vienlaikus paturot prāta nepieciešamību līdzsvarot piedzinēja tiesības uz prasījuma apmierinājumu un parādnieka interešu ievērošanu. Dalībnieki savā starpā diskutēja gan par ieturējumu apmēru un saglabājamo naudas līdzekļu parādniekam pārskatīšanu, gan par veidiem, kā novērst negodprātīgo parādnieku izvairīšanos no nolēmumu izpildes, gan arī nemateriālo piespiedu līdzekļu (šaujamieroču lietošanas aizliegums; liegums izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības u.c.) attiecināšanu uz plašāku izpildu lietu kategoriju klāstu, kā arī jaunu piespiedu līdzekļu noteikšanu, piemēram, t.s. korporatīvā plīvura pacelšana, kā iespēja atsevišķos gadījumos ļaut tiesu izpildītājam vērst piedziņu uz parādnieka, kurš ir dalībnieks, valdes loceklis komercsabiedrībā, mantu vai dividendēm.

Tieslietu ministrija sanāksmes noslēgumā apņēmās daudzas idejas risināt un tiesībsargs tam aktīvi sekos līdzi un iesaistīsies, lai kopīgi meklētu un panāktu efektīvus līdzekļus piedzinēju Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību nodrošinājumam.