Tiesībsargs: Vairāku likumprojektu virzība Saeimā ir nepieļaujami lēna

Tiesībsargs aicina izstrādāt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nosakot termiņu, kādā Saeimas komisijām jāuzsāk likumprojekta izskatīšana. Tiesiskā valstī nav pieņemami, ka komisija ilgstoši nevirza tālāk ar Saeimas lēmumu nodotu likumprojektu.

Tiesībsargs konstatējis, ka uz 2021.gada 6.aprīli ir 43 likumprojekti, kas Saeimā iesniegti vairāk nekā pirms gada. Saeima lēmusi par to nodošanu atbildīgajām komisijām, taču nekāda turpmāka to virzība komisijās nav notikusi.

Tiesībsarga rīcībā nav informācijas par iemesliem, kāpēc ir atlikta vai ir gausa atsevišķu likumprojektu tālākā virzība. No labas likumdošanas un darba caurskatāmības principa,  tas nav pieņemami. Katrs komisijai nodotais likumprojekts ir jāizvērtē un galavārdam ir jābūt Saeimas lēmumam. Ja arī deputātu vairākums komisijā ir pret likumprojekta tālāku virzību, tad jābūt attiecīgam balsojumam.

Skaidrojums

Tiesībsargs ir izskatījis četru Saeimas deputātu atklāto vēstuli par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” virzību Saeimā. Saeimas 2020. gada 24. aprīļa sēdē šis likumprojekts tika nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.  Tātad komisijas uzdevums ir sagatavot likumprojektu virzīšanai izskatīšanai 1. lasījumā.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī atzina vairākus grozāmos šī likuma pantus par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei. Iepazīstoties ar Saeimas mājas lapā pieejamo informāciju, secināms, ka gandrīz gadu pēc nodošanas komisijai un vairāk nekā četrus mēnešus pēc Satversmes tiesas sprieduma nav notikusi nekāda likumprojekta virzība.

Tiesībsargs lūdza Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informēt par plānoto laika grafiku minētā likumprojekta turpmākai virzībai. Komisija atbildēja, ka šis jautājums ir zaudējis steidzamību un tuvākā mēneša laikā nav plānots šo likumprojektu skatīt kādā no komisijas sēdēm.

Tiesībsarga skatījumā ir saprotama atbildīgās komisijas rīcība konkrētā likumprojekta izskatīšanu atlikt, lai sagaidītu attiecīgo Satversmes tiesas spriedumu. Taču nav izprotams, kādēļ arī pēc Satversmes tiesas sprieduma konkrētais likumprojekts komisijā netiek iekļauts sēžu darba kārtībā un netiek virzīts tālāk.

Konstatēts – ir likumprojekti par kuriem atbildīgās komisijas nosūtījušas kompetentajām institūcijām informācijas pieprasījumus, taču nekāda rīcība nav sekojusi. Ir arī tādi likumprojekti par kuriem atbildīgās komisijas pēc Saeimas lēmuma par nodošanu komisijām nav veikušas nekādas darbības.

Likumprojektu piemēri bez tālākas virzības:

1. Kopfinansējuma pakalpojumu likums – Ministru kabinets iesniedza Saeimā 2019.gada 4.aprīlī, Saeima 2019.gada 25.aprīlī nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Komisijā nav nekādas tālākas virzības.

2. E-pārvaldības likums  – Pieci Saeimas deputāti iesniedza 2019.gada 28.oktobrī, Saeima 2019.gada 7.novembrī nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisijā nav nekādas tālākas virzības.

3. Grozījumi Ārstniecības likumā – Pieci Saeimas deputāti iesniedza 2020.gada 16.janvārī, Saeima 2020.gada 30.janvārī nodeva Sociālo un darba lietu komisijai. Komisijā nav nekādas tālākas virzības.

4. Grozījums Saeimas kārtības rullī – Pieci Saeimas deputāti iesniedza 2020.gada 19.februārī, Saeima 2020.gada 20.februārī nodeva Juridiskajai komisijai. Komisijā nav nekādas tālākas virzības.

5. Grozījumi Darba likumā – 11 Saeimas deputāti iesniedza 2020.gada 20.martā, Saeima 2020.gada 20.martā nodeva Sociālo un darba lietu komisijai. Komisijā nav nekādas tālākas virzības.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL