Uzlabojumi bērnu tiesību ievērošanā ārpusģimenes aprūpes iestādēs

Ceturtdien, 3. martā Tiesībsarga biroja Prevencijas daļas speciālisti tikās ar bērnu ārpusģimenes aprūpes institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu konstatētos trūkumus bērnu tiesību ievērošanā, kā arī sniegtu rekomendācijas situācijas uzlabošanai institucionālajā aprūpē. Aizvadītajā gadā Prevencijas daļas darbinieki apmeklēja piecus pašvaldību bērnunamus un konstatēja trūkumus bērnu tiesību nodrošināšanā. 

Biežāk konstatētie trūkumi:

  • saskarsmes tiesību nepietiekama īstenošana;
  • neefektīva uzvedības korekcija/atkarību ārstēšana;
  • speciālistu nepietiekamība;
  • saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums;
  • nepilnīgi aizpildīti sociālās rehabilitācijas plāni, kas noved pie nepilnīgi sniegtas sociālās rehabilitācijas bērniem.

Ikvienam bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē jeb bērnunamā, ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā.[1] Savukārt bērnu aprūpes iestādei jāinformē vecāki par bērna attīstību un jāveicina ģimenes saišu atjaunošanās.[2] Līdz ar to iestāžu vadītāji tika aicināti aktīvi iesaistīties bērnu saskarsmes veicināšanā ar tuviniekiem, vēršoties bāriņtiesā un lūdzot pieņemt attiecīgu lēmumu par atļauju bērnam ciemoties, jo tieši regulāra saskarsme ar tuviniekiem var veicināt bērna atgriešanos ģimenē.

Tāpat vizītēs, izlases veidā iepazīstoties ar bērnu personas lietām, tika konstatēts, ka vairākiem bērniem, kas ievietoti iestādēs, ir uzvedības traucējumi, bet tikai dažiem no šiem bērniem bija izstrādāta sociālās uzvedības korekcijas programma. Līdz ar to secināms, ka ne visiem bērniem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība un viņu tiesību uz attīstību pārkāpums turpinās. Iestādes darbinieki atzīst, ka daudzi jaunieši lieto aizliegtās vielas, bet risinājumu tam neredz, jo valstī nav pieejami efektīvi pakalpojumi jauniešu atkarību ārstēšanai, kā arī bieži nākas saskarties ar speciālistu trūkumu, kuri varētu sniegt nepieciešamo atbalstu jauniešiem. Tomēr sarunas laikā gan Tiesībsarga biroja darbinieki, gan iestāžu darbinieki dalījās ar informāciju, kur vērsties, lai saņemtu papildus nepieciešamo atbalstu bērnu individuālo gadījumu risināšanā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi ar bērnu tiesībām saistīti nozīmīgi jautājumi, kā arī bērnu aprūpes iestāžu darbinieki atzinīgi novērtēja Tiesībsarga biroja iniciatīvu rīkot kopīgas sarunas,  jo šādi aktuālos problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus var pārrunāt gan ar kolēģiem no citām iestādēm, gan uzklausīt tiesībsarga rekomendācijas.

 


[1] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 33.panta pirmā daļa.

[2] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 44.panta otrā daļa.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL