Aktualitātes

Tiesībsarga birojs pārbaudes lietā “Par trūkumiem, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām regulējumu” konstatējis labai pārvaldībai neatbilstošu rīcību, un līdz nākamā gada 1. janvārim aicina Ministru kabinetu (MK) izstrādāt tādu regulējumu, kas reglamentētu trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību. Tāda bija valdības apņemšanās pirms trim gadiem, bet tas joprojām nav izdarīts. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos[1], kas būtu saskanīgi ar Aizsargjoslu likumu.

Otrdien, 17. jūnijā, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas juridiskā padomniece Zanda Rūsiņa ar priekšlasījumu "Tiesību uz dzīvību ievērošanas uzraudzība –  preventīvais mehānisms un uzraugāmās iestādes" piedalījās Iekšējā drošības biroja (IDB) rīkotajā diskusijā “Personas dzīvības aizsardzība: no pienākuma aizsargāt dzīvību līdz pienākumam veikt efektīvu izmeklēšanu”.

Otrdien, 17. jūnijā, Satversmes tiesā pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināta lieta par izklaides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu. Iepriekš tiesībsargs vairākkārt vērsa atbildīgo iestāžu uzmanību uz nepieciešamību sakārtot izklaides trokšņa jomu, lai salāgotu iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru un uzņēmēju tiesības nopelnīt. Tomēr tas joprojām nav izdarīts.

Divas Latvijas pašvaldības – Mārupes un Salaspils novadi – par ekspluatācijā nenodotām būvēm, bet kurām joprojām ir derīga būvatļauja, turpina prettiesiski un nepamatoti piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā. Tiesībsargs lūdzis Ģenerālprokuratūru  izvērtēt Mārupes un Salaspils novadu pašvaldību rīcības un pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Tiesībsargs Juris Jansons 2025. gada 14. jūnijā Saeimas Prezidijam ir iesniedzis paziņojumu par tiesībsarga amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Ceturtdien, 12. jūnijā, tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Saeimas sēdē, kurā deputātus informēja par Tiesībsarga biroja paveikto 2024. gadā un 2025. gadam izvirzītajām prioritātēm.

Tiesībsarga biroja ieskatā, arī tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet dzīvo Latvijā, jābūt tiesībām iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībai. Šobrīd likums to neparedz, tādēļ tiesībsargs aicina Saeimu līdz 1. decembrim veikt grozījumus Pašvaldību likumā.

Tiesībsargs regulāri saņem iedzīvotāju signālus par nepamatotām svešvalodu prasībām darba sludinājumos. Īpaši mulsinošas ir prasības pēc “vēlamajām svešvalodu zināšanām”. Vai šādas prasības drīkst parādīties un kā tās regulē likumi? Īsā atbilde – svešvalodas drīkst prasīt darba pienākumu veikšanai, bet tām jābūt objektīvi pamatotām, nevis vēlamām.

Jūnijā Tiesībsarga biroja pasūtījumā viens no vadošajiem tirgus pētījumu uzņēmumiem Baltijas valstīs RAIT Group veiks fokusgrupu diskusijas par viesnīcu un viesu namu piekļūstamību Latvijā cilvēkiem ar dažādām invaliditātēm.

Viens no cilvēktiesību stūrakmeņiem ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, iesaistoties demokrātiskās vēlēšanās. Šajā gadā Tiesībsarga biroja komanda apzināja gan visas Valsts sociālās aprūpes centra filiāles, gan ieslodzījuma vietas, kā arī izlases kārtībā pašvaldību un privātos sociālās aprūpes centrus (pansionātus) (aptverot praktiski visus Latvijas novadus), lai noskaidrotu, vai iestādes ir gatavas pašvaldību vēlēšanām, vai ir izdarījušas savus mājasdarbus, lai tur dzīvojošajiem būtu iespēja paust savu viedokli. Apzinātas ir aptuveni 80 iestādes.