Pārkāpumi psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”

Spīdzināšana ir darbība, kas tiek veikta ar mērķi nodarīt cilvēkam fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas.

Spīdzināšanas jēdziena kodolu veido slikta apiešanās.

Eiropas Cilvēktiesību un brīvību aizsardzības konvencijas 3.panta pārkāpums var notikt arī tad, ja valsts darbības vai bezdarbības mērķis vai nolūks nav bijis upuri pazemot vai sodīt, tomēr iznākums ir bijis tieši tāds.

Resursu ierobežotība var būt attaisnojums tam, ka daži no tiesību uz veselību aspektiem tiek īstenoti tikai daļēji, TAČU valsts nekādos apstākļos nevar attaisnot to, ka netiek pildītas tādas būtiskas saistības kā pilnīgs spīdzināšanas aizliegums.

Vardarbību un pārkāpumus veselības aprūpes iestādēs, kvalificējot kā aizliegtu sliktu izturēšanos ir jānodrošina spēcīgāka tiesiskā aizsardzība pret cilvēktiesību pārkāpumiem un kaitējuma atlīdzināšana. Tiesībsargs 2017. gadā bija saņēmis vairākus iesniegumus par bērnu tiesību pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” un ārstējošā ārsta psihiatra Jāņa Bojāra prettiesiskām darbībām. Tā kā iesniegumos minētie pārkāpumi aptvēra ļoti plašas jomas (bērnu prettiesiska ievietošana, vardarbība pret bērnu, veselības pakalpojumu nenodrošināšana), tika pieņemts lēmums veikt vispārēju monitoringa vizīti, piesaistot tiesībsarga eksperti psihiatrijas jautājumos sertificētu psihiatri Lienu Jorenu.

Vizīšu laikā informācija tika iegūta:

  1. Sarunājoties ar bērniem,
  2. Sarunājoties ar darbiniekiem
  3. No dokumentiem.

Konstatētie pārkāpumi:

  1. Slimnīcā ir 80 vietas – strādā tikai viens bērnu psihiatrs. Ārsta nakts dežūras vispār nav. Vairāki bērni slimnīcā uzturas ilgstoši – līdz pat pusotram gadam. Taču pacientu kartes šajā laikā nav aizpildītas un nav skaidrs, kāda veida ārstniecību saņem katrs pacients. Tādējādi var secināt, ka bērniem netiek nodrošināta pienācīga psihiatriskā ārstniecība. Par to vairāk pastāstīs Veselības inspekcija;
  2. Bērniem citi slimnīcas pakalpojumi netiek nodrošināti vispār vai ļoti ierobežotā apmērā. Piemēram, baseinu slimnīcas bērniem ir iespējams apmeklēt tikai reizi nedēļā. Tas pats notiek ar citiem pakalpojumiem – Montesori pedagoga nodarbībām un Mūzikas terapiju. Slimnīcā pastāvīgi darbojas tikai fizioterapeits, taču arī viņš paralēli pieņem pacientus ambulatori. Logopēds un ergoterapeits atrodas ilgstošā atvaļinājumā, Slimnīcā nav pieejams psihologs un psihoterapeits, uz līguma pamata pieaicinātais psihologs veic tikai psihodiagnostiku;
  3. Bērni nezina, kad viņi varēs nokļūt mājās, kā arī to, kāda ārstniecība viņiem ir paredzēta. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13. panta 4. daļu “Nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju”;
  4. Vairāki bērni slimnīcā liecināja, ka piedzīvo personāla veiktu fizisku un emocionālu vardarbību – tiek sodīti par nepaklausību ar “potēm” un piesiešanu pie gultas. Krimināllikuma 174. pants “Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo”.
  5. Bērniem nav atļauts istabās turēt personīgās mantas. Bērnu tiesību konvencijas 16. panta 1. daļa “Nav pieļaujams, ka patvaļīgi vai nelikumīgi tiek pārkāpta bērnu privātās dzīves, ģimenes, mājokļa vai korespondences neaizskaramība vai tiek aizskarts viņu gods un reputācija”, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. pants “Bērna tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību”.
  6. Bērni nedrīkst zvanīt saviem tuviniekiem. Kad tuvinieki zvana uz slimnīcu, visas telefonsarunas tiek noklausītas. Bērnu tiesību konvencijas 16. panta 1. daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. pants;
  7. Bērnu korespondence tiek pārbaudīta. Krimināllikuma 317. pants “Valsts amatpersonas dienesta pilnvaru pārsniegšana” un 144. pants “|Personas korespondences noslēpuma tīša pārkāpšana”, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. pants;
  8. Pusaudži, atrodoties slimnīcā, nepārtraukti izjūt izsalkumu. Ēdienu porcijas ir mazas un tās daudzumā neatšķiras maziem bērniem (4 gadus veciem) un pusaudžiem. Piemēram, tiesībsarga vizītes laikā bērniem launagā tika pasniegts viens burkāns. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta 1. daļa “Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte”;
  9. Bērni ir savstarpēji vardarbīgi, tai skaitā, seksuāli vardarbīgi, taču neseko nekādas darbības, lai bērnus no tā pasargātu. Bērni, kuriem ir izteikti seksualizēta uzvedība, tiek turēti kopā ar citiem pacientiem vienā palātā. Amatpersonu bezdarbības rezultātā bērni ir pakļauti vardarbības riskam, Krimināllikuma 319. pants “Valsts amatpersonas bezdarbība”, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta pirmajā daļā noteikts, ka “Bērnu (..) veselības aprūpes iestādēs šo iestāžu vadītāji un darbinieki (..) ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā (..)”;
  10. Slimnīcas fiksācijas žurnāls un fiksācijas protokoli liecina par prettiesiskiem bērnu piesiešanas jeb fiksācijas gadījumiem. Nepareizi aizpildītie fiksācijas dokumenti rada pamatotas aizdomas, ka patiesie fiksācijas gadījumi ir ilgstošāki. Vairāku bērnu liecības ir apstiprinājušas, ka bērni tiek turēti piesieti diennakti vai pat vairākas nedēļas. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants paredz, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 15. pants paredz tiesības netikt pakļautam spīdzināšanas vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem. Dalībvalstu pienākums ir veikts visus efektīvos normatīvos, administratīvos, tiesas vai citus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem nepieļautu personu ar invaliditāti pakļaušanu spīdzināšanai vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem; MK 12.07.2016. noteikumu Nr. 453 6. pants “Aizliegts piemērot ierobežojošos līdzekļus pacienta sodīšanas nolūkā”.

Tiesībsarga apkopotie materiāli norāda uz vairāku iespējamu noziedzīgu nodarījumu sastāvu, tādēļ tiesībsargs ir vērsies Ģenerālprokuratūrā, iesniedzot pierādījumus par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret bērniem, tai skaitā valsts amatpersonas dienesta pilnvaru pārsniegšanu, cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, nelikumīgu brīvības ierobežošanu.

Tiesībsargs aicina bērnus, kas ir cietuši no slimnīcas “Ainaži” darbinieku prettiesiskajām darbībām, bērnu vecākus vai viņu likumiskos pārstāvjus vērsties pie tiesībsarga.