Pārrunā aktualitātes ieslodzījuma vietās

Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne un tēmā iesaistītie Tiesībsarga biroja darbinieki tiekas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Dmitriju Kaļinu un Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāju Kristīni Ķipēnu, lai pārrunātu aktualitātes ieslodzījuma vietās.

Trešdien, 28. maijā, tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne un tiesību nodaļu darbinieki tikās ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Dmitriju Kaļinu un Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāju Kristīni Ķipēnu, lai pārrunātu aktualitātes ieslodzījuma vietās.

Sarunas fokusā šajā reizē bija ieslodzījumu vietu personālpolitikas jautājumi, ieslodzīto veselības aprūpes organizēšana un uzraudzība, situācija atklātā tipa cietumos (pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu).

“Šādas regulāras tikšanās ar atbildīgajām iestādēm ir ļoti svarīgas un jēgpilnas, lai aktualizētu tos jautājumus, kas ieslodzījuma vietās ir svarīgas ikdienā. Tiesībsarga birojs regulāri saņem dažādus ieslodzīto iesniegumus un dodas uz cietumiem, lai pārbaudītu situāciju uz vietas. Mūsu ieskatā ir ļoti būtiski, lai ieslodzītajiem būtu skaidras viņu tiesības un pienākumi un ar soda izpildi saistītie jautājumi vispirms tiktu risināti uz vietas, tādējādi operatīvi novēršot iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus,” uzsver I. Piļāne.

Tiesībsarga vietniece atzinīgi vērtē arī D. Kaļina minēto saistībā ar pārvaldes īstenoto personāla politiku – jaunu darbinieku piesaisti, atalgojuma pārskatīšanu u.c., lai uzlabotu darba apstākļus tiem, kas ikdienā veic šo grūto, atbildīgo un reizē sabiedrībai tik ļoti nepieciešamo darbu. Piemēram, cietumu uzraugiem u.c.

Sarunā iesaistītie ar lielām cerībām raugās arī uz jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanu, kas nozīmētu mūsdienīgus un atbilstošus apstākļus ieslodzīto jēgpilnai resocializācijai un sabiedrības drošībai kopumā.

Tiesībsarga biroja ieskatā ieslodzījums pats par sevi ierobežo personas cilvēktiesības, tomēr valsts pienākums ir raudzīties, lai šie ierobežojumi būtu samērīgi un neradītu cilvēkam papildu ciešanas. Apstāklis, ka cilvēks ir zaudējis brīvību, nedod pamatu uzskatīt, ka persona būtu zaudējusi pārējās tiesības. Arī ieslodzītajam saglabājas tiesības uz humānu, cilvēka cieņu neaizskarošu izturēšanos, kas ir brīva no morālas un fiziskas vardarbības.

Uzziņai

2024. gadā Tiesībsarga birojs saņēma 313 iesniegumus no ieslodzījuma vietām. Lielākais skaits saņemts no Rīgas Centrālcietuma (97 iesniegumi) un Daugavgrīvas cietuma (91 iesniegums). Saņemtas sūdzības par cietuma darbinieku negodprātīgu rīcību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par sadzīves apstākļiem cietumos, medicīnisko aprūpi, soda izciešanas sistēmas maiņu, ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanu, kā arī par tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumiem atklātajā cietumā.