Piekļūstams medijs ir nepieciešams visiem cilvēkiem, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti
Latvijā piekļūstamība mediju saturam cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir nepietiekama, īpaši televīzijā un interneta vidē. Pozitīvi, ka gan mediji, gan to uzraugi ir gatavi turpināt rast risinājumus, lai mediji ir piekļūstami ikvienam. Par to šodienas diskusijā “Masu mediju satura piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti” vienisprātis bija visi dalībnieki.
Atzīmējot starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, diskusijā klātesošie apsprieda Tiesībsarga biroja pētījuma “Masu plašsaziņas līdzekļu piekļūstamība (rakstveida ziņas (internets/ drukātā prese), radio, TV)” atziņas.
Diskusijas ieraksts pieejams Tiesībsarga biroja Facebook un Youtube kontos.
„Kopumā visiem ir zināms par piekļūstamības prasībām, tomēr pētījums atklāj, ka mediju jomā izpratne nav pilnīga un atsevišķās jomās tā ir fragmentāra. Piekļūstamības prasību izpilde nereti tiek uztverta kā vēlamība, nevis kā nepieciešamība. Iespējams, tas ir tāpēc, ka nezinām, ka cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem ir daudz vairāk nekā ierasts domāt. Dažādu risinājumu ieviešanas iespējas parasti tiek pamatotas ar finansējuma trūkumu, tomēr mums kā valstij soli pa solim ir jāvirzās uz plašāku iekļaušanu dažādās jomās, piemēram, izmantojot dažādas mākslīgā intelekta iespējas, jo tas nākotnē būs mūsu spēks,” uzsvēra tiesībsardze Karina Palkova.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nav viegli medijiem izšķirties, tieši kurus piekļūstamības risinājumus ieviest vispirms, jo katrai cilvēku ar invaliditāti grupai ir savas piekļūstamības vajadzības un to risinājumi. To apstiprina arī pētījuma dati. Piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem būtiski ir audio apraksti filmām, sporta spēlēm un alternatīvie teksti attēliem, kamēr cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nozīmīgi ir subtitri, zīmju valoda un vizuāla informācija ārkārtas situācijās. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka visvairāk stigmatizētā sabiedrības grupa ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt šiem cilvēkiem ir nepieciešama, piemēram, vieglā valoda, infografikas un nedēļas aktualitāšu apkopojums, kuri vienlaikus var būt noderīgi ikvienam.
„Mediji ir sabiedrības spogulis un vienlaikus logs uz pasauli. Tie veido mūsu izpratni par notikumiem, kultūru, politiku un ikdienas dzīvi. Taču šis logs joprojām nav atvērts visiem vienlīdz plaši. Cilvēkiem ar invaliditāti piekļuve informācijai bieži vien ir ierobežota, un tas nozīmē ne tikai tehniskas grūtības, bet arī sociālu atstumtību. Normatīvie akti un starptautiskie standarti nosaka skaidrus principus, bet tos jāīsteno praksē. Un visbeidzot – mediju ētika: piekļūstamība nav tikai tehnisks jautājums, tā ir vērtība, kas apliecina cieņu pret katru cilvēku,” diskusijā akcentēja biedrības Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs” Ivars Balodis.
Mediju satura piekļūstamība ir daudzšķautņaina, tajā ir trīs puses. Pirmkārt, vai pats saturs ir veidots tā, lai tas būtu piekļūstams, un tā ir satura veidotāja atbildība. Otrkārt, tie ir rīki un tehnoloģijas, kas ir satura pārraidītāja atbildība. Un, treškārt, lietotāja prasmes, vai mediju satura patērētājs ir informēts un prasmīgs izmantot piekļūstamības risinājumus.
“Tehnoloģiju uzņēmuma mājvieta ir piemērota vieta sarunai par piekļūstamību. Mūsdienās dzīve digitālajā vidē ir tikpat nozīmīga kā fiziskajā, tāpēc pieejamība nozīmē arī piekļūstamību. Tehnoloģijas, gan speciālas, gan vispārīgas lietošanas, atver jaunas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti vai maņu traucējumiem. Mašīnlasīšana, īpašas lietotnes, sociālā saziņa, mākslīgais intelekts dod lielāku pašnoteikšanos, bet to atslēga ir zināšanas. Saruna par to, ko varam darīt vairāk kā satura veidotāji, platformu turētāji un lietotāji, ir tikpat svarīga kā paši risinājumi,” uzsvēra “Tet” Ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa.
Diskusiju atklāja tiesībsardze Karina Palkova, biedrības Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs” Ivars Balodis un “Tet” ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa.
Diskusijā piedalījās:
- Līga Ķikute, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” valdes priekšsēdētāja
- Ivars Kalniņš,Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks – viceprezidents
- Ieva Aile, Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos
- Ieva Kalderauska, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle
- Edmunds Apsalons, Sabiedrisko mediju ombuds
- Adriāna Kauliņa, “Tet” ilgtspējas attīstības direktore
- Anete Ilves, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja.
Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Anda Rožukalne.
Eksperti norāda, ka aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju skar dzirdes traucējumi, savukārt gandrīz 3000 cilvēku ir piešķirta invaliditāte dzirdes traucējumu dēļ. Arī cilvēku skaits, kuriem ir būtiski redzes traucējumi ir liels, tādi Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku, un, kā norāda eksperti, šo cilvēku skaits turpina pieaugt. Līdz ar to vajadzība pēc mediju piekļūstamības sen vairs nav tikai normatīvo aktu noteikta, bet gan pašu mediju lietotāju pieprasīta.
Tiesībsarga birojs izsaka pateicību uzņēmumam “Tet” par uzņemšanu, izpratni un patiesu ieinteresētību par piekļūstamību.
