Publicitātes vārdā pārkāptas personas privātās dzīves tiesības un ignorēti likumi
Krimināllietas materiālu detalizēta publiskošana, nenodrošinot cietušo privātās dzīves neaizskaramību, ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Piekļuve tā saucamās „Rogaļova” krimināllietas materiāliem bijusi arī personām, kurām likums to neparedz.
A.Grūtupa literārajā darbā „Maniaks” ar seksuālo vardarbību saistītu pārdzīvojumu publiskošanā nav nodrošināta atainotās personas anonimitāte un lielāka privātās dzīves aizsardzība salīdzinājumā ar mākslinieciskās izteiksmes un vārda brīvību. Ar personas privāto dzīvi saistītu faktu un personas datu publiskošana var būt attaisnojama tikai gadījumos, kad sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību ir lielāka nozīme nekā personai garantētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Grāmatas „Maniaks” autors, aprakstot vēsturisku personu un detalizētu noziegumu pastrādāšanas apstākļus, tostarp dzimumnoziegumos cietušās personas, ar mērķi panākt lielāku ticamības un klātbūtnes efektu, nesamērīgi publiskoja sensitīva rakstura informāciju par reālām, identificējamām un dzīvi palikušām cietušām personām.
Pārbaudes lietas laikā tiesībsargs konstatējis, ka pieeja zvērinātam advokātam A.Grūtupam iepazīties ar tā saucamās „Rogaļova” krimināllietas materiāliem dota nelikumīgi, ignorējot normatīvajā regulējumā pastāvošās prasības.
Tiesībsarga birojā ar iesniegumu vērsās persona, ka A.Grūtupa grāmatā „Maniaks”, publiskojot slēgtā tiesas sēdē izskatītus materiālus, ir pārkāptas cietušās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī aizskarts viņas cieņas un gods.