Tiesībsarga viedoklis par psihoterapeita Viestura Rudzīša izteikumiem
Publiskajā telpā skaļu sabiedrības reakciju izsaucis psihoterapeita Viestura Rudzīša raksts par vardarbību pret sievietēm. Birojā saņemtas vairākas sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību, diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem, naida runu, kā arī klientes konfidencialitātes jautājumu šajā kontekstā.
Izvērtējot raksta saturu, tiek secināts, ka tiek rosināta diskusija par vērtībām, paužot viedokli, kas var novest pie vardarbības, ja personas izvēlētos sekot vienam no priekšlikumiem un neievērotu Krimināllikumā noteikto regulējumu. Autors pauž vispārīgus, profesionālajā darbībā izdarītus secinājumus, nepublicējot konkrētu personu personas datus, tādējādi nav saskatāms Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpums.
Tomēr iespējams var tikt vērtēts profesionālās ētikas pārkāpums, ja kāds klients saskata precīzu uzticētās, konfidenciālās informācijas atspoguļojumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Oberschlick pret Austriju atzina, ka vārda brīvība attiecas ne tikai uz “informāciju” un “idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi, bet arī uz tādām, kas aizskar, šokē vai satrauc. (skat. sprieduma 29.punktu http://hudoc.echr.coe.int/sites/eng/pages/search.aspx?i=001-58044#{%22itemid%22:[%22001-58044%22]}). Vārda brīvība ir ierobežojama saskaņā ar Satversmes 116.pantu.
Vardarbība visās tās izpausmēs pret sievietēm vai citu personu grupu nav pieļaujama un ir krimināli sodāma rīcība. Morāls aizskārums var radīt noteiktu, negatīvu attieksmi no personām, nevalstiskajām organizācijām, sabiedrības. Aizskartajām personām un to pārstāvjiem ir tiesības vērsties tiesā ar lūgumu atlīdzināt goda un cieņas aizskārumu.