Tiesībsargs konstatē vairākus pārkāpumus mazaizasargāto cilvēku grupu tiesību ievērošanā

Šā gada pavasarī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas valstī, Tiesībsarga biroja Prevencijas daļa atsāka veikt klātienes monitoringa vizītes uz iestādēm, kurās personām ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus  un sniegt rekomendācijas iestāžu administrācijai par nepieciešamajiem uzlabojumiem cilvēktiesību nodrošināšanā.

Skaidrojums

Kā zināms, kopš 2020. gada marta Latvijā ir ieviesta virkne pasākumu un pieņemti normatīvie akti, kuru mērķis ir apturēt un ierobežot COVID-19 infekcijas izplatīšanos. Vienlaikus ar centieniem ierobežot infekcijas izplatīšanos, neizbēgami tiek ierobežotas arī cilvēku tiesības un brīvības. Ilgstošie ierobežojumi visbūtiskāk skar tieši mazaizsargātās personu grupas, īpaši tos cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ dzīvo institūcijās un kuru brīvība ir ierobežota.

Prevencijas daļa ir veikusi astoņas vizītes uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām pilngadīgām personām. Vizīšu mērķis bija pārbaudīt Tiesībsarga birojā saņemto informāciju par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem minētajās institūcijās, kā arī pārbaudīt vispārējos apstākļus tajās pēc Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanas valstī.

Institūcijās tika konstatēti atsevišķi vispārējiem cilvēktiesību standartiem neatbilstoši apstākļi:

• klientu tiesību ierobežošana attiecībā uz tikšanās iespējām un pilnvērtīgu komunikāciju ar saviem tuviniekiem;
• klientiem piedāvāto nodarbību,  saturīga brīvā laika pavadīšanas trūkums, kā arī pastaigu svaigā gaisā neregulāra nodrošināšana;
• individualizētas pieejas trūkums klientu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu dokumentēšanā un aktualizēšanā.

Prevencijas daļa arī veikusi piecas vizītes uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām bērniem jeb bērnu aprūpes iestādēm. Vizīšu mērķis bija bērnu tiesību ievērošanas pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot bērnu saskarsmes ar tuviniekiem nodrošināšanai, kabatas naudas izmaksas kārtībai, tehniskā aprīkojuma nodrošinājumam attālināto mācību pilnvērtīgai norisei, kā arī individuālo sociālās rehabilitācijas plānu izstrādei un izpildei.

Konstatētā problemātika:

• nepietiekama iesaiste bērnu saskarsmes tiesību veicināšanā (ar vecākiem, brāļiem/māsām un citiem tuviniekiem);
• bērnu kabatas naudas ieturēšana (aizturēšana) par dažādiem iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem;
• netiek nodrošināta pienācīga bērna interešu pārstāvēšana dažādās valsts un pašvaldības institūcijās, tai skaitā, pašvaldību administratīvajās komisijās;
• individualizētas pieejas trūkums bērnu sociālās rehabilitācijas plānu dokumentēšanā un izpildē.