Tiesībsargs atbild
Tiesībsargs: “Likumiskie pārstāvji necīnās par saviem bērniem”
Tiesībsargs konstatē, ka bērnu likumiskie pārstāvji neizrāda iniciatīvu bērnu interešu pārstāvniecībā kriminālprocesa ietvaros.
Pēc tiesībsarga šī gada sākumā konstatētajiem pārkāpumiem VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” ir uzsākts kriminālprocess par iespējamu cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem, kas ievietoti slimnīcā, pēc Krimināllikuma 174. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Norisinās lietas izmeklēšana. Diemžēl Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka kriminālprocesā joprojām neviens bērns nav atzīts par cietušo, kā arī nevienai personai nav piemērots aizdomās turētās personas statuss.
Tiesībsargs: “Lai arī likumiskie pārstāvji izpilda procesa virzītāja norādījumus – nodrošina bērna atvešanu uz pratināšanu, ekspertīzēm, viņi neizrāda ieinteresētību, lai atbildīgi un pilnvērtīgi pārstāvētu bērna intereses kriminālprocesa ietvaros, piemēram, nav iesnieguši lūgumus atzīt bērnus par cietušajiem, nav pieaicinājuši advokātus bērnu tiesību un interešu pārstāvībai. Lielākā daļa bērnu, kas mūsu pārbaudes laikā atradās slimnīcā, bija ievietoti no valsts sociālās aprūpes iestādēm (VSAC) un pašvaldību bērnu namiem. Bija arī aizbildnībā esoši un audžuģimenēs ievietoti bērni. Vairumā gadījumu bērnu likumiskie pārstāvji ir iestāžu vadītāji. Kādēļ viņi neizpilda savu vecāka pienākumu? Kādēļ viņi necīnās par saviem bērniem? Likumiskajiem pārstāvjiem būtu visiem iespējamajiem līdzekļiem jācenšas pārstāvēt bērna intereses, jāmeklē risinājumi, lai sekmētu procesa virzību.”
Tiesībsarga pārbaudes laikā slimnīcā bija ievietoti bērni no vairāk nekā desmit dažādām iestādēm. Tiesībsargam gan nav informācijas, kuri no pārbaudes laikā slimnīcā esošajiem bērniem ir snieguši liecības kriminālprocesa ietvaros un varētu tikt atzīti par cietušajiem.
“Mani dara bažīgu fakts, ka bērnu likumisko pārstāvju pasīva rīcība kriminālprocesa ietvaros, dažkārt pat nevēlēšanās iesaistīties, var būtiski ietekmēt bērnu tiesību un likumisko interešu aizstāvību. Svarīgi ir saprast, ka starp liecinieka un cietušā statusu ir būtiskas atšķirības procesuālajās tiesībās, piemēram, saņemt kompensāciju, iesniegt pieteikumus izmeklēšanas darbību veikšanai, izteikt lūgumus, pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumus, tiesas nolēmumus, u.c. Turklāt nepilngadīgajam kriminālprocesā tiek piešķirts īpaši aizsargājamā cietušā statuss. Cietušajiem ir tiesības uz valsts nodrošinātu palīdzību kā vardarbībā cietušam bērnam. Jāņem vērā, ka slimnīcā konstatētie pārkāpumi pret tajā ievietotajiem bērniem liecina par Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto tiesību pārkāpumu, kas uzskatāms par būtisku kaitējumu,” piebilst tiesībsargs.
Tiesībsargs nosūtījis vēstuli labklājības ministram, aicinot nekavējoties veikt darbības, kas veicinātu bērnu likumisko pārstāvju (iestāžu vadītāju) atbildīgu rīcību bērnu tiesību aizstāvībā minētā kriminālprocesa ietvaros. Papildu tam tiesībsargs mudina izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzību gadījumos, kad pret aprūpes iestādēs ievietotajiem bērniem vērsta vardarbība, vienlaikus veicinot likumisko pārstāvju atbildīgu rīcību.
Tiesībsargs lūdzis arīdzan kriminālprocesa virzītāju pievērst papildu uzmanību likumisko pārstāvju pasīvajai darbībai, vērtējot, vai pienācīgi tiek pārstāvētas bērnu intereses.