Tiesībsargs organizē tiešsaistes mācības “Seksuālā uzmākšanās jeb NĒ=NĒ” (papildināts ar jautājumiem un atbildēm)

Kā nošķirt flirtu no seksuālas uzmākšanās?

Flirta un seksuālās uzmākšanās nošķiršanai un attiecību dinamikai ir veltīts atsevišķs slaids. Īsumā vēlreiz atkārtojot, galvenā atšķirība ir tajā, ka seksuāla uzmākšanās vienmēr ir nevēlama, bet tas ir subjektīvs kritērijs, jo to vai rīcība ir nevēlama, izlemj tā persona, pret kuru ir vērsta rīcība. Tāpat seksuāla uzmākšanās kā darbība ir vienpusēja, proti, tā ir vērsta no varmākas pret upuri. Savukārt flirts raksturojas ar abpusējību – tā ir abpusēju simpātiju izrādīšana, koķetēšana, kurā vienlīdzīgi un līdzvērtīgi iesaistās abas puses un abas puses tajā jūtas komfortabli.
Tomēr jāatceras, ka darbība, kas pagātnē ir bijusi pieņemama, var kļūt par nepieņemamu nākotnē. Tāpat arī flirts, kļūstot nekomfortabls, var pārkāpt personiskās robežas un pārtapt par seksuālo uzmākšanos.

Kā saprast robežas un kā nospraust robežas?

Robežas un to izpratne ir atkarīga no vides, kurā notiek seksuāla uzmākšanās.
Ja mēs runājam par situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, tad robežas nosaka un nosprauž tas, pret kuru ir vērsta rīcība, jo šis cilvēks izlemj vai rīcība ir vēlama vai nevēlama, tādējādi nosakot robežas attiecībā pret sevi – ja rīcība ir vēlama, piemēram, flirta gadījumā, tad robežas netiek pārkāptas, bet ja tā ir nevēlama, tad robežas ir pārkāptas – bet to var pateikt tikai pats cilvēks.
Tai pašā laikā, ja mēs runājam par regulētu vidi, piemēram, studijām, darba vai dienesta attiecībām, preču vai pakalpojumu sniegšanas jomu, tad robežas var būt noteiktas arī ārējos aktos, vai pašas iestādes, augstskolas vai uzņēmuma iekšējā regulējumā. Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Izglītības likumā ir normas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi šajās vidēs (nodarbinātībā, studiju vidē), kas ietver arī uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos. No šī ārējā regulējuma izriet arī darba devēja vai izglītības iestādes pienākums nodrošināt drošu vidi nodarbinātībā un studijās, taču tas kā tas tiek panākts, ir atstāts institūcijas ziņā.
Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka attiecībām, kuras ir abpusējas, bet veidojas regulētā vidē, var būt degradējoša ietekme uz šo vidi. Piemēram, ja studiju laikā izveidojas attiecības starp pasniedzēju un studentu, un tas kļūst zināms citiem studentiem, tad citiem var rasties šaubas par vērtēšanas objektivitāti – to var novērst, piemēram, nomainot mācību grupu un kursa pasniedzēju.

Kā rīkoties gadījumos, ja seksuāli aizskarošu uzvedību īsteno klients pret darbinieku, piemēram, sociālās aprūpes institūcijās?

Šī situācija ne ar ko neatšķiras no citiem seksuālās uzmākšanās gadījumiem darba vidē un tieši tāpat kā citos gadījums, sociālās aprūpes institūcijas vadībai kā darba devējam ir pienākums attiecībā pret darbinieku garantēt drošu darba vidi, un iestādei ir rīcības brīvība izvēlēties situācijai atbilstošākos līdzekļus. Šeit nevar ieteikt konkrētu rīcības modeli, jo rīcība būs atkarīgs no pašas situācijas un pārkāpuma smaguma. To var risināt ar pārrunām ar problemātisko klientu, informējot par iespēju iesaistīt policiju, varbūt ir jāapsver pakalpojuma sniegšanas atteikums, bet nopietnākos gadījumos var iesaistīt policiju, kas uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt iestāde varētu sniegt atbalstu ar pierādījumu iesniegšanu.

Kādas rakstura iezīmes piemīt cilvēkam, kurš veic seksuālo uzmākšanos?

Pētījumi nav atraduši specifiskas pazīmes, kas cilvēkam piemīt jau bērnībā un kas vēlāk varētu norādīt, ka cilvēks nākotnē varētu kļūt par varmāku. Tai pašā laikā ir vairāki vides faktori, kas var novest pie šāda rezultāta – ģimenes faktori var veicināt cilvēkā pārlieku neveselīga egoisma un narcisma izveidi un samazinātu iejūtības, empātijas un citu cilvēku personības cieņas izveidi. Jāpiemin arī sociālā vide, piemēram, vienaudžu ietekme, valstī esošās sociālās normas un likumdošana, interneta materiāli, kas izplata dažādus ar seksuālo uzvedību saistītus mītus un nepatiesus secinājumus. Šajos gadījumos potenciālais varmāka varētu attīstīt normālu emocionalitāti, empātiju un iejūtību, bet pareiza piemēra iztrūkuma dēļ šīs īpašības paliek neattīstītā stāvoklī.

Kāpēc persona, kas veic seksuālo uzmākšanos ir pieņēmis, ka viņam nav jāseko sabiedrības sociālajām normām un viņš nerespektē otra cilvēka privāto telpu un tiesības atrasties publiskā telpā bez aizskarošiem komentāriem?

Kā atzīst psihiatri, viens no galvenajiem faktoriem ir t.s. nenotveramības apziņa. Proti, varmāka parasti nedomā un neparedz, ka viņš tiks saukts pie atbildības, ka upuris uzdrošināsies nākt atklātībā par notikušo, ka viņš saskarsies ar kādām nopietnām nepatikšanām. Šī uztveres stereotipa laušana ir svarīga nepieņemamās uzvedības apturēšanā, jo ja visi upuri klusēs, tas uzturēs un nostiprinās varmākas nenotveramības apziņu un veicinās nesodāmību.

Vai Latvijas pētniekiem šajā tēmā ir sadarbība ar Malmes universitāti?

Starptautiskā sadarbība pētījuma tvērumā tika īstenota ar Equinet (Eiropas vienlīdzības iestāžu tīkls) un ENNHRI (Eiropas nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu) palīdzību, kuras ietvaros tika apzināts citās valstīs piemērotais normatīvais regulējums, prakse un pieredze. Attiecīgi atbildes tika saņemtas no 17 valstīm – Albānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas (gan federālā, gan Flandrijas provinces līmenī), Čehijas, Dānijas, Grieķijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Īrijas, Kipras, Kosovas, Maltas, Nīderlandes, Slovākijas, Spānijas un Zviedrijas. Papildus saņēmām ieteikumu intervijām ar Bratislavas Komenska universitāti (Slovākija) un Prāgas Skatuves mākslas akadēmijas Teātra fakultāte (Čehija). Abās minētajās valstīs pēc seksuālās uzmākšanās skandāliem augstskolās tika izveidoti papildus mehānismi, lai ierobežotu seksuālo uzmākšanos. Attiecīgi šo augstskolu pieredze un jaunu mehānismu izveide tika iekļauta pētījumā.

Kā izvairīties no situācijas, lai students, kas atnācis uz individuālu klātienes konsultāciju vai eksāmenu pārkārtošanu, neapsūdz par seksuālo uzmākšanos bez pamatojuma? Vai līdzīgi, klients, kas atnācis uz individuālu sesiju? Kādas ir tendences Eiropā un Latvijā ar nepatiesu speciālistu apsūdzēšanu?

Tiesībsargs pētījumā “Seksuālā uzmākšanās augstākās izglītības jomā” norāda, ka seksuālās uzmākšanās upuris var būt ikviens. Tādejādi augstskolu vidē seksuālās uzmākšanās upuri var būt gan pasniedzēji, gan studenti, gan administratīvie darbinieki. Attiecīgi minētajā pētījumā viena no tiesībsarga rekomendācijām augstskolām ir arī izveidot nosacījumus, kas nodrošinātu drošu vidi arī konsultāciju laikā. Kā viens no piemēriem, augstskola noteic, ka konsultāciju telpā, kas parasti ir vairāku pasniedzēju kabinets, konsultāciju laikā atrodas vismaz divi pasniedzēji. Līdz ar to šāda sistēma pasargā abas puses.
Tiesību izmantošana pretēji labai ticībai var notikt jebkurā situācijā, ne tikai seksuālās uzmākšanās jomā. Līdz ar to nozīmīgākais aspekts ir spēja gadījumu pierādīt.

Nav jautājums, bet komentārs. Ceru uzzināt no lekcijas informāciju, kas ļautu izprast definīcijas, izpausmes, robežas un kritērijus šajā tēmā.

Seksuālās uzmākšanās definīcija ir nevēlama, verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana un kura veido iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu, apkaunojošu vai uzbrūkošu vidi.
Seksuālā uzmākšanās ietver trīs veidus – fizisko, verbālo, neverbālo. Tiem visiem nav jāizpildās vienlaikus vai secīgi, lai varētu runāt par seksuālās uzmākšanās gadījumu.
Robežas – tika izskaidrotas jau iepriekš, bet vēlreiz nostiprinot zināšanas ir nepieciešams uzsvērt, ka robežas un to izpratne ir atkarīga no vides, kurā notiek seksuāla uzmākšanās.
Ja mēs runājam par situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, tad robežas nosaka un nosprauž tas, pret kuru ir vērsta rīcība, jo šis cilvēks izlemj vai rīcība ir vēlama vai nevēlama, tādējādi nosakot robežas attiecībā pret sevi – ja rīcība ir vēlama, piemēram, flirta gadījumā, tad robežas netiek pārkāptas, bet ja tā ir nevēlama, tad robežas ir pārkāptas – bet to var pateikt tikai pats cilvēks.
Tai pašā laikā, ja mēs runājam par regulētu vidi, piemēram, studijām, darba vai dienesta attiecībām, preču vai pakalpojumu sniegšanas jomu, tad robežas var būt noteiktas arī ārējos aktos, vai pašas iestādes, augstskolas vai uzņēmuma iekšējā regulējumā. Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Izglītības likumā ir normas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi šajās vidēs (nodarbinātībā, studiju vidē), kas ietver arī uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos. No šī ārējā regulējuma izriet arī darba devēja vai izglītības iestādes pienākums nodrošināt drošu vidi nodarbinātībā un studijās, taču tas kā tas tiek panākts, ir atstāts institūcijas ziņā.
Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka attiecībām, kuras ir abpusējas, bet veidojas regulētā vidē, var būt degradējoša ietekme uz šo vidi. Piemēram, ja studiju laikā izveidojas attiecības starp pasniedzēju un studentu, un tas kļūst zināms citiem studentiem, tad citiem var rasties šaubas par vērtēšanas objektivitāti – to var novērst, piemēram, nomainot mācību grupu un kursa pasniedzēju.

Kādus ziņošanas mehānismus iesakāt izveidot? Kur un kā tie ir jāizvieto? Kam ir jāizskata sūdzības? Vai cilvēkam, kurš ir cietis no vardarbības, ir tiesības zināt, kurš izskata sūdzību? Kāds atbalsts ir jāsniedz? Kādi ir vēlamie monitoringa mehānismi ikdienā?

Tiesībsargs pētījumā “Seksuālā uzmākšanās augstākās izglītības jomā” ir apkopoti dažādu valstu mehānismi, vienlaikus norādot gan uz to pozitīvajiem, gan negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to pašlaik nav konstatēts viens ideālais ziņošanas mehānisms, jo katra mehānisma efektivitāti veido cilvēki, kas to īsteno.
Pašlaik Latvijas augstskolās ir ētikas komisijas, kas augstskolu ieskatā var izskatīt seksuālās uzmākšanās gadījumus.
Tiesībsargs uzsver, lai arī kāds mehānisms tiktu izveidots, ir svarīgi, ka informācija par to būtu viegli pieejama, saprotama un skaidra jebkuram institūcijas dalībniekam. Attiecīgi būtu jānorāda, kas izskatītu lietas, cik ātri, kādas ir potenciālās sekas, kā arī vai/kādi atbalsta mehānismi ir pieejami.
Tiesībsargs ir izveidojis trīs materiālus, ko var uzskatīt par atbalsta materiāliem. Ikviens tos var izmantot bez maksas, un tie ir izveidoti piekļūstamā formātā. Tie ir pieejami tiesībsarga tīmekļvietnē.
Monitoringa mehānismi ikdienā – izglītošana par seksuālo uzmākšanos. Skaidra un nepārprotama iestādes vadības nulles tolerances politika ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Kam ziņot un prasīt palīdzību pēc gadījuma?

Šādus gadījumus nepieciešams piefiksēt. Piemēram, kas, kur, kad notika? Kas bija pāridarītājs? Vai bija aculiecinieki? Vai tuvumā bija kameras, kas varēja to fiksēt? Ja uzmākšanās notikusi rakstiski, tad svarīgi to saglabāt.
Tālāk ar šo informāciju var vērsties dažādās iestādēs savu tiesību aizsardzībai. Ja uzmākšanās notikusi darba vidē, tad jāvēršas pie Personāldaļas vai tiešā vadītāja. Darba devēja rīcībā ir mehānismi, lai disciplināri sodītu darbinieku. Atgādinām, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt drošu darba vidi. Ja seksuālās uzmākšanās gadījums darba devēja ieskatā ir smags, tad attiecīgi var tikt iesaistīta Valsts policija.
Tāpat iespējams vērsties pie preču un pakalpojumu sniedzēja, piemēram, ja pārkāpums noticis klubā. Var vērsties pie tiesībsarga, taču jāņem vērā, ka tas nav sodošā institūcija, un tas nevarēs piemērot sodus, kas noteikti Administratīvajā sodu likumā. Šos sodus uzliek Valsts policija, un praksē ir zināmi vairāki gadījumi, kad tas jau noticis.
Ļoti svarīgi apsvērt domu par šīs nevēlamās pieredzes izrunāšanu ar profesionāli, piemēram, ārstu – psihoterapeitu, jo seksuālā uzmākšanās var atstāt paliekošas sekas.

Kā rīkoties, saņemot sūdzību par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu izglītības iestādē?

Tiesībsarga izpēte liecina, ka lielākoties Latvijas augstskolās nav pieredzes seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā, tomēr pašas augstskolas uzskata, ka to ētikas komisijas varētu būt atbildīgas par šādu gadījumu vērtēšanu. Ētikas komisijas savā procesā var piesaistīt juristus un citus speciālistus, kas nodrošina juridisko atbilstību un kompetenci.
Tiesībsarga izpēte iezīmē, ka seksuālās uzmākšanās izskatīšanas procesā mācību iestādē sūdzības būtu jāizskata personālam, kas ir apmācīts par seksuālās uzmākšanās gadījumiem, šim procesam ir jābūt ātram (ne ilgāk kā četri mēneši) un informācijai par notikušo uzmākšanās gadījumu ir jābūt pieejamai tikai ierobežotam skaitam cilvēku

Juridiskie aspekti un korekta rīcība, saņemot sūdzību par iespējamu seksuālās uzmākšanās gadījumu izglītības iestādē.

Izvērtēt jautājumu pēc būtības. Iegūt informāciju – kas notika, kur notika, kad notika, kas bija pāridarītājs, vai bija aculiecinieki (ja jā, kas); vai tuvumā bija kameras, kas varētu fiksēt notikušo, vai ir jebkāda veida sarakste vai komunikācija digitālajā vidē ar iespējamo varmāku.
Nodrošināt konfidencialitāti. Informācijas iegūšana no iespējamā varmākas puses.
Ātra gadījumu izskatīšana. Nodrošināt atgriezenisko saiti upurim par sekām, ja tādas ir iestājušās.
Ja izglītības iestādē ir psihologs, nodrošināt tā konsultācijas. Ja nav, tad var iepazīstināt ar tiesībsarga materiālu “Seksuālā uzmākšanās. Upuris, varmāka, malā stāvētājs, vide. Psiholoģiskā perspektīva.”

Ja ir iespējams, varbūt var pakomentēt par pētījumiem par cilvēku ar invaliditāti seksuālo uzmākšanos otram cilvēkam ar invaliditāti.

Informācija par šāda veida pētījumiem nav tiesībsarga rīcībā.